Lai arī kopumā ziedojumi partijām rūk, pār Liepājas partiju nolīst labvēļu zelta lietus

Lielākos ziedojumus visu politisko spēku vidū šajā gadā līdz šim saņēmusi Liepājas partija – kopumā 54 500 eiro. Lai arī partijai bijuši tikai astoņi ziedotāji, tie politiskajam spēkam atvēlējuši ievērojamas summas, – liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) reģistrētie dati.

Dāsnākie ziedotāji saistīti ar "UPB" koncernu

Pieci "zelta" atbalstītāji Liepājas partijai ziedojuši katrs pa 10 000 eiro. Šādu summu partijai atvēlējis "Čili picas" līdzīpašnieks Aloizs Norkus, "UPB" koncerna patiesie labuma guvēji Madara More, Oskars Mors, Uldis Pīlēns un kādreizējā "UPB" padomes vadītāja Anita Antona. Bijušais Liepājas mērs Uldis Sesks Liepājas partijai atvēlējis mazāk – 2000 eiro, un divi ziedotāji – vēl pieticīgākas summas.

Iveta Kažoka

"Providus" direktore un pētniece

"Partiju saņemto ziedojumu regulējumam ir divi galvenie mērķi: nepieļaut partiju finansiālu atkarību no ļoti šaura ziedotāju loka; nepieļaut situācijas, kad ziedojums partijām patiesībā ir kukulis par kādu pakalpojumu, ko no partijas sarakstiem ievēlētās amatpersonas veiks vai jau ir veikušas par labu ziedotājam."

"Gadījumā, ja kāda partija tiek īsā laika nogrieznī apbērta ar maksimālām ziedojumu summām, risks ir tad, ja ziedotāji rīkojas kā starpnieki – proti, neziedo savu naudu, bet gan kāda cita piešķirtos līdzekļus," "tv3.lv" komentē "Providus" direktore un pētniece Iveta Kažoka.

"Tādā gadījumā ne kontrolējošās iestādes, ne sabiedrība neredzēs, kas patiesībā finansiāli kontrolē partiju un nevarēs arī izvirzīt versijas par šāda dāsnuma iemesliem," uz iespējamiem riskiem norāda eksperte, neattiecinot to tieši uz kādu konkrētu gadījumu.

Liepājas partija, kuru astoņi labvēļi iecēluši saņemto ziedojumu līderos, rudenī 14.Saeimas vēlēšanās startēs politisko partiju apvienības "Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija" ietvaros.

Bez Seska, kurš Liepājas partijai ziedojis 2000 eiro, apvienības valdē darbosies arī Edvards Smiltēns (NA/LRA), Edgars Tavars (LZP), Māris Kučinskis (Liepājas partija), Dagnis Straubergs (LRA), Raimonds Bergmanis (LZP), Jānis Vilnītis (LRA), Inga Priede (LZP), Māris Sprindžuks (LRA) un Jānis Lediņš (LZP).

No minētajiem politiķiem savu partiju finansiāli visdāsnāk šogad atbalstījis Tavars, kurš LZP ziedojis 2500 eiro. Bergmanis LZP atvēlējis 850 eiro, bet Smiltēns LRA – 500 eiro ziedojumu. LRA ziedojis arī Straubergs (50 eiro), Sprindžuks (20 eiro) un Vilnītis (10 eiro). Savukārt Kučinskis, Priede un Lediņš savu politisko spēku atbalstam nav atvēlējuši naudu.

Citi rekordisti: arī Šlesers un Krištopans

Maksimālo ziedojuma summu – 10 000 eiro – no viena ziedotāja vēl ir saņēmusi tikai partija "Latvija pirmajā vietā". To politiskajam spēkam atvēlējis Jānis Maršāns – viņš ir patiesā labuma guvējs uzņēmumā "SM Investīcijas", kam pieder SIA "Dienas žurnāli". Abi ekspremjeri Ainārs Šlesers un Vilis Krištopans šai pašai partijai ziedojuši nedaudz mazāk – attiecīgi 9500 un 8000 eiro.

Rekordistei Liepājas partijai šā gada ziedojumu topā seko partija "Latvijas attīstībai" (51 328 eiro), Progresīvie (47 443 eiro), "Vienotība" (46 436 eiro) un "Latvija pirmajā vietā" ar 38 200 eiro saņemtiem ziedojumiem. Nākamais politiskais spēks šajā sarakstā – Jaunā konservatīvā partija – saņēmusi uz pusi mazāku summu – 16 119 eiro.

"Saskaņai" – 30 kārtīga bedre

Opozīcijā esošajai "Saskaņai", salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 13.Saeimas vēlēšanu gadā (2018), kopējais ziedojumu apjoms samazinājies 30 reižu. Šajā gadā partija saņēmusi 10 204 eiro, pirms četriem gadiem politiskajam spēkam tika saziedoti 303 502 eiro.

Bet visdramatiskāko ziedojumu kritumu piedzīvojusi Latvijas Krievu savienība. Partijai, kuras kasē 2018. gadā ieplūda 15 844 eiro atbalstītāju naudas, šogad ziedoti vien 6,77 eiro.

Gandrīz tikpat tukša kļuvusi "Par cilvēcīgu Latviju" (KPV LV) ziedojumu urna, kurā šogad iebiruši vien 200 eiro. Salīdzinājumam – 2018. gadā tie bija 19 880 eiro.

Niecīgus ziedojumus šogad saņēmuši arī tādi politiskie spēki, kā "Daugavpils – mana pilsēta" (20 eiro) un politiskā partija "Alternative" (24,19 eiro), kā arī Zaļo un zemnieku savienība, kas ziedojumos saņēmusi 300 eiro.

Eksperte:  jāceļ kriminālatbildības slieksnis

Līdz 11. jūlijam šogad partijas ziedojumos kopumā saņēmušas 342 749 eiro. Tas ir trīs reizes mazāk nekā attiecīgajā laika periodā 2018. gadā, kad tika vēlēta 13.Saeima. Tobrīd kopējie ziedojumi partijām pārsniedz 1,3 miljonus eiro. Bet vēl pirms četriem – 2014. gadā, kad tika vēlēta 12. Saeima, partijām šajā periodā kopumā bija saziedoti vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Partiju ziedojumu sarukuma tendenci ilustrē arī kopējais ziedojumu apjoms starpvēlēšanu periodos. Trīs gados (2011. – 2014) no 11. Saeimas ievēlēšanas līdz 12. Saeimas vēlēšanām partijas ziedojumos saņēma 10,4 miljonus eiro. Jau turpmākajos četros gados (2014. – 2018.) ziedotā summa saruka vairāk nekā par miljonu – līdz 9 miljoniem.

Kopš pašreizējās Saeimas ievēlēšanas 2018. gada oktobrī līdz šā gada 11. jūlijam politiskās partijas ziedojumos kopumā saņēmušas vairs tikai 4,8 miljonus eiro. Šādas izmaiņas veicinājuši partiju ziedojumu ierobežojumi, kas pastiprināti līdz ar valsts budžeta līdzekļu atvēlēšanu politisko spēku finansēšanai.

Runājot par turpmāk nepieciešamajiem uzlabojumiem šīs jomas regulējumā, "Providus" pētniece I.Kažoka uzsver, ka Latvijā joprojām ir par zemu kriminālatbildības slieksnis par starpniecību, ziedojot partijām svešu naudu. Kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja KNAB var pierādīt, ka šādi ziedoti vairāk nekā 25 000 eiro. Ja ziedots mazāk – tad par to draud tikai administratīvā atbildība.

"KNAB diemžēl nav bijis veiksmīgs, izmeklējot šādas lietas," secina eksperte. "Tāpat arī šajā Saeimas sasaukumā no partijām nav bijusi interese par kriminālatbildības sliekšņa samazināšanu par starpniecību līdz adekvātākam līmenim, teiksim, 500 – 2000 eiro".