Topošie valdības veidotāji tomēr nesteidzas ar solīto ministriju skaita samazināšanu
Koalīcijas sarunās atsevišķi pirmsvēlēšanu apgalvojumi pagaisuši vai kļuvuši mazāk aktuāli. Tā, piemēram, noticis ar vēlmi samazināt ministriju skaitu.
To kā ļoti svarīgu punktu savās programmās iekļāva gan Jaunā konservatīvā partija (JKP), gan "KPV LV". Arī tagad abas partijas stāsta, ka no šiem plāniem nav atkāpušās, taču konkrētākas idejas neatklāj vai arī pieļauj, ka ministriju apvienošana varētu nenotikt uzreiz.
Pirms vēlēšanām divas partijas visskaļāk runāja par ierēdniecības mazināšanu, tostarp ministriju apvienošanu. JKP 13 ministriju vietā saredz astoņas, bet "KPV LV" – sešas, kā arī izveidot sekretariātus noteiktiem uzdevumiem. Tagad, kad abas partijas nonākušas līdz koalīcijas veidošanas sarunām, šī iecere nav atmesta. Tiesa, tas nenotiktu uzreiz. JKP ieskatā tas būtu vairāku gadu darbs.
Uzticot šīs abas ministrijas vienam politiskajam spēkam, mēs kā ceļamaizi iedodam, ka viņi sāktu darboties pie šo abu ministriju apvienošanas. Saglabājot visas funkcijas, bet efektivizējot aparātu.
Arī "KPV LV" apgalvo, ka no ieceres nav atkāpusies, taču pagaidām vēl neatklāj savu ministriju apvienošanas plānu.
Ja mēs paskatīsimies vēsturē, ir bijis laiks, kad bijis pāri pa 20 ministrijām. Tad notika būtisks samazinājums, kas pirmajā mirklī likās šokējoši, bet valdība ir strādājusi. Tas pats attiecas arī turpmāko valsts pārvaldes darbību.
Iepriekš izskanējis, ka apvienojamas varētu būt Izglītības un Kultūras ministrija, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības un Zemkopības ministrija, kā arī Veselības un Labklājības ministrija. Esošie ministri gan šādu apvienošanu neatbalsta – pagātnes pieredze rāda, – esot zem viena jumta, kāda no jomām tiek pabīdīta nostāk.
"Kopējā ministrijā veidojot budžetu, labklājības nozares prioritātes nostājas 10., 11. vietā. Tas nozīmē, ka līdzekļi aiziet veselības aprūpei. Labklājības joma daudzu gadus ir bijusi pabērna lomā. Nozarei nevajadzētu tādā veidā nodarīt pāri," norāda labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
Savukārt veselības ministre Anda Čakša (ZZS) norāda: "Ja apvienošanai ir tikai ekonomisks iemesls, jāsaprot, ka, apvienojot, izmaksas pieaug. Īpaši sākotnēji. Katrai jomai ir vajadzīgs savs atbildīgais. Skandināvijā ir šīs ministrijas kopā, bet katrai no jomām ir savs ministrs. Tiklīdz kāda no jomām paliek bez atbildīgā, tad diemžēl process tajā ļoti palēninās. Tad jābūt "supercilvēkam", lai viens varētu pilnīgi visu pārskatīt un labi vadīt."
Vērtējot šo ieceri, politikas vērotāji izteikušies, – ja tiešām jaunā valdība to vēlēsies, tādā gadījumā ministrijas jāapvieno uzreiz, nevis gadu gaitā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
