Cietumos protesti par spēļu konsolēm nav masveida; atņemtas tikai tās, kas pieļauj nelegālo saziņu

"Mūsu ikdienā vairāk ir runa par atsevišķiem, individuāliem protestiem — ja ieslodzītajam kaut kas nepatīk, viņš uzreiz sūdzēsies vai mēģinās pievērst uzmanību," skaidro Kaļins. Viņš piebilst, ka pārvalde aktīvi skaidro grozījumu nepieciešamību un būtību: konsoles nav atņemtas vispār, bet tiek ierobežotas tās ierīces, kas nodrošina nelegālu saziņu.

Runājot par iespēju, kā tiek panākta nelegālā saziņa no ieslodzījuma vietām, Kaļins norādīja, ka cietumi atrodas pietiekami tuvu pilsētvides infrastruktūrai un reizēm signāls no ārpuses var nonākt iekšpusē. "Mēs nevaram vienkārši izslēgt visas tehnoloģijas — cilvēki ārpusē tāpat mēģinās nodot signālu pāri žogam," skaidro Kaļins, piebilstot, ka cīņa pret nelikumīgajām saziņas iespējām ir sarežģīta un daudzslāņaina.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītājs atklāja, ka no cietumiem reizēm ir nākušas komandas vai saziņa, kas izmantota ārpus cietuma robežām. "Viens no skarbākajiem publiskajiem piemēriem, ko varu minēt, ir Okupācijas muzeja dedzināšanas lieta — daļēji tā organizācija saistīta ar saziņu, kas veikta, izmantojot konsoles," sacīja Kaļins, taču norādīja, ka par konkrētām krimināllietām informācija jāvērtē tiesiskā procedūrā un atbildīgajām institūcijām.

Viņš vēl uzsvēra — lai novērstu noziegumu organizēšanu no iekšienes, nepieciešams vienlaikus strādāt pie tehnoloģiskajiem risinājumiem, personāla sagatavošanas un drošības pasākumiem, kā arī pastiprināt ārējo kontroli. "Cīņa ar nelegālu komunikāciju prasa gan tehnisku risinājumu meklēšanu, gan skaidrojošu darbu ar ieslodzītajiem."