Viņa skaidroja, ka drošību pie ūdeņiem var vairot dažādi faktori, piemēram, labiekārtotas pludmales un peldētprasmes apmācības, taču lielākā atbildība gulstas tieši uz pašiem sabiedrības locekļiem – kur un kā viņi izvēlas atpūsties.
Cipule atzīmēja, ka cilvēki pie ūdens gana bieži atpūšas pārgalvīgi, piemēram, alkohola reibumā vai nepieskata bērnus.
Kā ziņots, pagājušā nedēļas nogale Latvijas ūdeņos bija traģiska – trīs dienu laikā noslīka septiņi cilvēki, tostarp Carnikavas pagastā jūrā noslīka trīs no četru cilvēku kompānijas. Kopumā šogad no ūdenstilpēm glābēji izcēluši jau 70 bojāgājušos, 26 no tiem peldsezonā, kas sākās maija vidū.
Runājot par citām NMPD darba aktualitātēm, Cipule atzīmēja, ka Dziesmu un deju svētki ir sākušies mierīgi un to dalībnieki līdz šim guvuši vien vieglas traumas.
Mediķi fiksējuši gadījumus, kad cilvēki devušies piedalīties svētkos neveseli, līdz ar to piedzīvots veselības problēmu saasinājums.
Tāpat NMPD piedalās slimnīcu reformu plānu izstrādē, lai rudenī būtu skaidra jaunā pakalpojumu sniegšanas organizēšanas shēma. Cipule atzīmēja, ka jau tagad vērojams, ka ne visās reģionālajās slimnīcās tiek nodrošināti visi plānotie pakalpojumi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
