Daugavpilī grūtības atrast latviešu valodā izglītojošus skolotājus

Pēc Isupovas vārdiem, izglītības iestādes Daugavpilī esot vienīgā vieta pilsētā, kur ir latviešu valodas vide, tāpēc visa atbildība par valsts valodas lietojumu gulstoties uz izglītības darbinieku pleciem.

Augustā vien pilsētā atlaisti 18 skolotāji, jo viņu latviešu valodas zināšanu līmenis nav bijis atbilstošs izglītības programmā noteiktajam C1 līmenim, un viņi nav piekrituši pilnveidot valodas prasmes. Vēl daļu pedagogu šī paša iemesla dēļ nācās pārcelt skolotāja palīga amatā.

Pēc pārvaldes vadītājas teiktā, 7% Daugavpils pedagogu nav nepieciešamā C1 valodas lietotprasmes līmeņa, un vēl 7% pedagogu atzīst, ka viņiem vajadzētu pilnveidot savas prasmes, tādējādi kopumā 14% pedagogu ir grūtības ar valsts valodas lietošanu. Vienlaikus viņa atzina, ka, salīdzinot ar to, kā bijis kādreiz, situācija ir būtiski uzlabojusies.

Visiem augstskolu pedagoģijas studentiem uzreiz ir iespēja uzsākt darbu izglītības iestādēs, stāstīja Isupova. Arī skolotāju palīgus pašvaldība cenšas pierunāt iestāties neklātienes studijās un jau no pirmās mācīšanās dienas uzsākt pedagoga darbu. Tāpat pašvaldība organizē valodas pilnveides kursus, uzsvaru liekot uz metodiku, kas saistīta ar darbu klasēs, kurās ir dažādu tautību bērni.

Pašvaldībai nākas izšķirties, vai izglītībai atvēlēto finansējumu novirzīt pedagogu algām vai atbalsta pakalpojumiem bērniem, un vienmēr izvēle izdarīta par labu bērniem, klāstīja pārvaldes vadītāja. Tāpēc Daugavpilī ir vienas no valstī zemākajām algām. Skolēniem ir nepieciešams individualizēts atbalsts valodas apguvē, jo daudzās ģimenēs latviešu valoda neizskan, un arī pilsētvidē tā nav dzirdama pietiekami, uzsvēra Isupova.

Pašvaldība cenšas "dabūt savā pusē" arī vecākus, skaidrojot, kāpēc ir nepieciešama izglītība latviešu valodā, un šobrīd vecāki vairs nemēdz strīdēties pretī, sacīja Daugavpils pārstāve.

Pēc Izglītības pārvaldes vadītājas teiktā, pašvaldībai ir nepieciešams valsts atbalsts pedagogu izglītības pasākumiem, kas realizē speciālās izglītības programmas, individualizētiem skolēnu atbalsta pasākumiem, tai skaitā arī pirmsskolās, kā arī valdībai ir īpaši jāstrādā ar pedagogu ataudzes jautājumiem. "Mēs netiksim galā bez jauniem skolotājiem," sacīja Isupova.

Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija noslēdza diskusijas par izglītības iestāžu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, atbalstot pirms pēdējā lasījumā Saeimā grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai sekmīgi ieviestu pilnveidoto mācību saturu un pieeju visās Latvijas izglītības iestādēs.

Likumprojektos paredzētais regulējums noteic, ka no 2023.gada 1.septembra vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, no 2024.gada 1.septembri – 2., 5. un 8.klasē, no 2025.gada 1.septembra – 3., 6. un 9.klasē. Plānots, ka arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septemba tiks īstenota tikai valsts valodā. Tāpat plānots pilnveidot regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu.