Daugulis: Kara pieļaujamība ir veselīgs domu gājiens un neliecina par NATO vājumu

Karš Ukrainā diemžēl tuvojas tā otrajai gadadienai, taču frontes līnijās aizvien neredzam spilgtus panākumus. Taču, neraugoties uz to, vajadzība Latvijai kļūt drošākai neatslābst un tikai kļūst izteiktāka. Tiesa, ir vērojams paradokss – ir vērojams nogurums no kara, bet, kā cilvēkam un valstij kļūt spēcīgākiem – šī prioritāte tikai pieaug, nevis samazinās, norāda eksperts.

Tāpat, karam nerimstot, arvien izskan dažādu valstu amatpersonu aicinājumi gatavoties konfliktam ar Krieviju. Vai tas liecina, ka Rietumu sabiedrības pārorientējas no atslābuma pēc Aukstā kara beigām un ir gatavas ieguldīt aizsardzībā?

"Pārorientēšanās viennozīmīgi notiek. Es teiktu, ka tā ir veselīga. Mums vēsturiski ir teiciens: "Ja gribi mieru, gatavojies karam." Pēc Aukstā kara Eiropā bija tāds romantisms un mūžīgā miera ilūzija, bet šajā gadījumā redzam, ka jauns gadsimts ir atnesis nepieciešamību pārmainīt domu, ka karš tomēr ir neizbēgamība un tas arī var būt starptautiskās sistēmas dabā kaut kādā veidā," skaidro Daugulis.

Viņš arī akcentē, ka jābūt uzmanīgiem ar "baltmelnumu" šajā jautājumā. Proti, ir tādi, kas saka: "Kāpēc mēs piesaucam karu? Mēs ceļam trauksmi! Mēs taču esam drošībā!" Bet kā uzrunāt problēmu, nenosaucot to vārdā? "Līdz ar to es teiktu, ka Eiropas līmenī tas ir veselīgs domu gājiens, ka mēs pieļaujam šādu konfliktu un kara būtību, un tas absolūti neliecina par NATO vājumu, bet gan stratēģisku ilgtermiņa skatu."

Politologs vēl vērš uzmanību, ka šis ir "lielo vēlēšanu gads" – 64 pasaules valstīs notiks dažāda līmeņa vēlēšanas. Vispirms jau uzmanība vērsta uz ASV prezidenta vēlēšanām, kur bažas raisa bijušā valstu vadītāja Donalda Trampa iespējamā atgriešanās Baltajā namā. Jā, viņš ir izteicies, ka ASV būtu jāizstājas no NATO, taču Daugulis atgādina, ka viņa iepriekšējās prezidentūras laikā organizācija piedzīvoja sava veida renesansi.

Tomēr attiecībā uz Trampu lielākā problēma ir viņa nenoteiktība, kuru grūti prognozēt. To, savukārt, sev par labu var izmantot naidīgi noskaņoti spēki, lai raisītu kopēju haosu, kņadu un nenoteiktību, uz kā rēķina piepildītu kādas savas intereses.

Tāpat prezidenta vēlēšanas šogad gaidāmas Krievijā. Tās gan liela daļa dēvē par pseidovēlēšanām, jo to rezultāts jau ir paredzams. Daugulis skaidro, ka visas nedemokrātiskām valstis, kas izliekas par demokrātiskām, vieno tas, ka "vēlēšanas tur ir vienmēr, jo tā ir daļa spēles, daļa pašapmierināšanās. Es teiktu, ka Krievijas vēlēšanas ir tāda kostīmu drāma. Attiecīgi kandidāti, kurus pielaiž, bet nepielaiž, iemesli ir dažādi. Piemēram, iespēja bija piedalīties, bet viņš izrādās krāpnieks vai tamlīdzīgi. Tas viss kalpo kopējam stāstam, ka tas kandidāts, kuru ievēlēs, īstenībā ir bijis vislabākais. Lai cik paradoksāli tas būtu, nedemokrātiskiem režīmiem šī izrādes daļa ir svarīga. Par to, ka tas viss tomēr ir leģitīmi. (..) Tā izrāde ir svarīga šajā gadījumā, un tā arī tur šobrīd notiek."