"Diagnoze: autisms": vecāki spiesti paši maksāt par ABA terapiju
Latvijā viņu ir vairāk nekā 30 000 cilvēku, kam noteikta diagnoze – autisms. Lielākai daļai ir nepieciešama ilgstoša ABA terapija, kuras galvenais mērķis ir palīdzēt ne tikai iekļauties, bet arī kļūt par pēc iespējas patstāvīgāku sabiedrības locekli. Diemžēl finanšu dēļ daudzi šo terapiju nevar atļauties. Turpinot TV3 sižetu sēriju "Diagnoze: autisms", TV3 Ziņas skaidroja ABA metodes nozīmīgumu un valsts iespējas šī jautājuma risināšanā.
Janvārī Emīlam paliks trīs gadi! Pēc rakstura kā jau Emīls: aktīvs, zinātkārs un ļoti smaidīgs puika. Uz savu vārdu viņš gan neatsaucas. Ļoti satraucas, kad atrodas lielā telpā, un ātri piekūst no trokšņa. Emīls arī nerunā! Tāpēc divreiz nedēļā ar viņu strādā ABA terapeits.
"Viens no mērķiem, ko mēs attīstām, ir vokalizācija. Gluži vārdus viņš neizrunā, viņš vokalizē. Atdarina dzīvnieku skaņas."
To, ka bērns attīstītās lēnāk, Emīla mamma pamanīja, kad puikam bija vien astoņi mēneši. Toreiz gan visi mierināja, ka uztraukumam nav pamata. Bet laiks ritēja uz priekšu.
"Es gaidīju, ka sāks runāt. No pusotra līdz divu gadu vecumam vajadzētu runāt diezgan, bet viņš divās nedēļās varēja pateikt tikai vienu vārdu, mamma."
Brīnums nenotika, un mammas intuīcija lika rīkoties! Negaidot uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, kur rinda ir līdz pat gadam, vecāki paši maksāja par speciālistiem, un šīs vasaras izskaņā bērnam noteica diagnozi – autisms.
Nevilcinoties ne mirkli, ģimene par saviem līdzekļiem ved bērnu uz ABA terapijām, mēnesī tam tērējot – 280 eiro.
"Palīdzība viņam ir vajadzīga tagad, bet, ja es nebūtu pilnas slodzes ne tikai mamma, bet arī darbinieks, tad attiecīgi neko tādu nevarētu paveikt."
Terapijai ir ļoti svarīga regularitāte. Vienam – ir gana ar divām reizēm nedēļā, bet citam – vajadzīgas četras un piecas reizes.
"Tā ir tikai viena pozīcija. Ir vēl citas. Līdz ar to man skumīgi par tām ģimenēm, kurām nav ienākumu, kuras nevar nodrošināt ABAS terapijas. Un, ja vēl ir vajadzīgas četras. Tad tie ir vairāk nekā 500 eiro."
Tā kā terapija nav medicīnisks pakalpojums, valsts – to neapmaksā. Bez maksas to var saņemt tikai multiprofesionālā rehabilitācijā, bet arī tad – jāgaida rindā. Tāpēc daudzi vecāki, ja rocība ļauj, maksā paši.
"Var redzēt, ka visos centros veidojas garas rindas. Vecāki ir satraukti. ABA terapija nepieciešama bērniem uzreiz. Nevar gaidīt. ABA terapija ir visa mūža garumā. Tas ir dzīvesveids, kā bērnam ikdienā palīdzam attīstīties."
Situācija šajā jomā ir ļoti smaga. Palīdzība ir vajadzīga tūkstošiem bērnu, bet valsts atbalsts ir niecīgs. Tāpēc risinājums ir jāatrod steidzami, saka Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa, piebilstot, ka šo bērnu vecāki lūdz atbalstu arī fondam un nākamgad tam vajadzēs 600 000 eiro.
"Nav iespējams ziedotājiem gadu no gada saziedot tik daudz. Un tur ir tā nepieciešamība, ka valsts nāk un paņem aprūpē šos bērnus. Domā pagaidu variantus, skatās Ministru kabineta noteikumus. To visu var risināt. Cieš bērnu veselība un nākotne. Viņiem tas laiks iet zudumā, un, iespējams, tiek atņemtas kaut kādas iespējas dzīvē."
Tikmēr Emīla mamma Agnese ir apņēmības pilna turpināt vadāt savu puiku uz ABA terapijām par ģimenes naudu. Redzot to efektivitāti, atkāpšanās ceļa nav. Kādam tā liksies pašsaprotama lieta, bet šajos divos mēnešos puika ir iemācījies iet mammai pie rokas, un tas ir liels sasniegums. Nākamais mērķis – lai dēls atsauktos uz savu vārdu Emīls.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
