Diasporas aktivitātēs iesaistās divas trešdaļas ārzemju latviešu

Par diasporu pirmdien, 6. jūlijā, Ārlietu ministrijā tika prezentēts pamatīgs jaunākais pētījums. Ir arī labās lietas, piemēram, arvien vairāk attīstās ekonomikas veicināšanas aktivitātes mijiedarbībā ar diasporu. Un no tiem, kuri atbrauc mājās, lielākā daļa šeit arī paliek pavisam.

Latvijas pētnieki diasporu dala divās daļās: "jaunā" diaspora, kurā pieskaita aizceļojušos kopš 1991. gada, un "vecā" diaspora, kurā iekļauti trimdas latvieši un viņu pēcteči. Viena no lielākajām latviešu diasporām esot ASV, kur "vecā" latviešu diaspora veidojot līdz pat 85% kopējās latviešu diasporas ASV.

41% Latvijā dzimušo diasporas locekļu ārzemēs ir pavadījuši vairāk nekā desmit gadus, 31% ir pavadījuši no pieciem līdz desmit gadiem, savukārt 28% Latvijas remigrantu ārzemēs ir pavadījuši līdz pieciem gadiem.

Secināts, ka ārzemēs dzīvojošie nemaz tika aktīvi nesteidz piedalīties diasporas pasākumos.

"Ir liela daļa, kas neiesaistās nekur! Kopumā 40%, kas neiesaistās pat aktivitātēs internetā. Neskaitot internetu, aptuveni trešdaļa diasporas ir iesaistījusies, bet divas trešdaļas būtu aktīvāk jāiesaista," atklāj pētniece Inta Mieriņa.

Ja agrāk valoda un kultūra bija galvenie balasti, uz kuriem aktivizējās diaspora, tad mūsdienās smaguma centrs kopībai pārbīdījies krietni pragmatiskākā virzienā.

"Arvien vairāk liekam uz sadarbību ekonomikā. Ikgadējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, bet ne tikai! Notiek arī reģionāli pasākumi un mudinājums uzņēmējiem savstarpēji tīkloties, atbalstīt, satikties ar uzņēmējiem Latvijā. Tur ir liela PBLA loma, tāpat arī zinātnes sadarbība," norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Pētnieks Mihails Hazans akcentē, – Latvijas mediji bieži uzsver tieši negatīvo aspektu, proti, cik daudz iedzīvotāju valsti pametuši, lai te vairs neatgrieztos. "Svarīgi saprast, ka diaspora nav stāsts par aizbraucējiem, bet par tiem, ar kuriem varam sadarboties. Tātad pozitīvi jāskatās uz to ciparu – jo lielāks, jo labāk, no šī viedokļa, nevis – jo lielāks, jo sliktāk."

Iegūt precīzus skaitļus par kopējo diasporas apjomu pasaulē, kā arī pa valstīm un valstu grupām esot ļoti grūti, tomēr, pamatojoties uz 2020. gada sākumā iegūtajiem datiem, Hazans secina, – ārzemēs dzīvo aptuveni 500 000 esošo vai bijušo Latvijas valstspiederīgo un viņu pēcteču, kā arī Latvijā dzimušu cilvēku. Pozitīva tendence –  arvien vairāk latviešu, kas atbrauc uz dzimteni, atkārtoti to pamest nevēlas.