Dobelē ceriņos iemūžina Latvijas izcilību vārdus
Desmit, divdesmit un dažkārt pat četrdesmit gadi. Tik ilgs laiks var paiet, līdz top jauna ceriņu šķirne. Otrdien Dobelē astoņas no tām ieguvušas Latvijas izcilību vārdus, godinot cilvēkus, kuru devums atstājis paliekošas pēdas valsts kultūrā, zinātnē un sabiedriskajā dzīvē.
Otrdien svinīgā ceremonijā Dobelē astoņām jaunām ceriņu šķirnēm piešķirti Latvijas izcilību vārdi.
"Man attiecības vispār ar ziedošo un dziedošo dabu ir ļoti personīgas un es atceros no bērnības, nezinu, kāpēc mani visi sauca par puķu augustiņu, lai gan vārds ir Pēteris, jo es katru puķīti varēju samīļot. Šis tagad būs manā darba istabā stāvēs, Ceriņš, skaistais Ceriņa zieds, tas mani iedvesmos turpmāk."
Līdztekus Pētera Vaska vārdam jaunās ceriņu šķirnes šodien nosauktas arī par godu Vairai Vīķei-Freibergai, Raimondam Paulam, Imantam Kalniņam, Jānim Streičam, Sarmītei Strautiņai un Jurim Baldunčikam. Viena no šķirnēm veltīta arī Dārzkopības institūtam tā 80 gadu jubilejas gadā.
"Pirmo reizi ieraudzījām šķirni, jā šo, un jā es domāju, es ceru, ka arī Vairai Vīķei Freibergai būs iespēja šo ceriņu ieraudzīt dzīvē, šo šķirni, viņai noteikti tas sagādā prieku un jūtas pagodināta, ka institūts ir nolēmis vienu šķirni nosaukt viņas vārdā."
Lai arī nozīmīgu personību vārdi, kā Imants Ziedonis, Kārlis Sebris, Aleksandrs Čaks un citi, Dobeles ceriņos iemūžināti jau iepriekš, vairākus gadu desmitus šī tradīcija nebija turpināta. Pēc pārtraukuma vispirms godināti cilvēki, kuru darbs bijis īpaši nozīmīgs Dobelei, institūtam un novadam, bet tagad, Dārzkopības institūta 80 gadu jubilejas gadā, tradīcija atjaunota.
"Tad pamazām mēs sākām domāt, jādomā plašāk – mēs tomēr gribam kaut ko tādu, kas ir Latvijai kaut ko devuši, un tad pamazām, un pamazām, un katru gadu jau tās sajūtas rodas un tie cilvēki uzrodas, tā doma, un šogad jau bija tā diezgan vienkārši – tās lielajās jubilejas Parasti jau mēs sākam vairot, tad, kad tad vārdiņš ir iedots, nu tad arī apmēram, pēc diviem gadiem, citreiz pusotrs, tad arī mūsu stādaudzētavā var dabūt un tas tā arī ir, ka tikko iedot to vārdiņu, tad visiem vajag!"
Katrs ceriņš ir unikāls – atšķiras gan ziedu tonis, gan forma, gan ziedēšanas laiks. Taču kamēr šķirne iegūst savu nosaukumu un nonākt pie audzētājiem, paiet par vairāku gadu desmitu ilgs selekcijas darbs.
"Vispirms ir ziedēšana, un tad ziedi ir jāaputeksnē, pēc tam ienāk sēklas, tad sēkla ir jāiesēj, tad sēklas sadīgst, tad paiet vēl apmēram pieci gadi, kamēr tas ceriņš ir tik liels, ka sāk ziedēt, un kad sāk ziedēt, tad arī kāds laiciņš jāpavēro, – vai tā ziedēšana ir katru gadu vai tas ir tikai viens gads, kā tas mainās, kā laikapstākļi mainās, kā ziema ietekmē., vai nav kādas slimības, tā vērtēšana jau paiet kādu laiku."
Jaunas ceriņu šķirnes radīšana ir vairāku paaudžu darbs. Tajā ieguldīts gan Dobeles selekcijas darba pamatlicēja Pētera Upīša, gan ilggadējā ceriņu selekcionāra Laimoņa Kārkliņa veikums. Dažām no šodien vārdu ieguvušajām šķirnēm ir ap 30 līdz 40 gadu, citas ir jaunākas – ap 20 gadu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
