Dodies dabā droši: būtiskākais par ērcēm un kā sevi pasargāt

Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka, skaidrots Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) mājaslapā. Ērces kļūst aktīvas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra pārsniedz +3–5 grādus pēc Celsija.

Jau ziņots, ka šopavasar daudzviet novērots liels skaits ērču, kas tieši izskaidrojams ar labvēlīgiem laikapstākļiem ziemā, sacīja Latvijas Nacionālā Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis.

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" entomologs Uģis Piterāns publicējis ierakstu, kurā stāsta, ka "iekūlies kaut kādā ērču mega valstībā". Pēc trīs stundu pastaigas no sevis viņš nolasījis vairāk nekā 50 ērces, kas lielākā daļa jau bija paspējušas piesūkties. "Dienā kopā vairāk nekā 70. Tik daudz man pirmo reizi," vēsta Piterāns.

Pret ērcēm man kopumā ir gana neitrāla attieksme, bet vakar iekūlos kaut kādā ērču mega valstībā. Pēc 3h pastaigas no sevis nolasīju nepārspīlējot 50+ ērces (mazās nimfas gan), kas lielākā daļa jau bija paspējušas piesūkties. Dienā kopā vairāk nekā 70. Tik daudz man pirmo reizi 😱 pic.twitter.com/qhPI9mEncO

— Uģis Piterāns (@UPiterans) June 6, 2022

Dreimanis skaidro, ka ērces ir diezgan labi pārziemojušas, tādēļ, iestājoties siltākiem laikapstākļiem, pieaug to aktivitāte. Taču ērču izplatība nav vienmērīga. Skrajos priežu mežos ērces varēs sastapt retāk, kamēr mitros lapu koku mežos, pamežos to var būt ļoti daudz. Ērces uzturas augstumā, kas ir nedaudz virs metra, lai ērti varētu pieķerties gan savvaļas, gan mājdzīvniekiem, kā arī cilvēkiem, akcentē entomologs.

Ērču monitoringa vietās Kurzemes reģionā to aktivitāte atsevišķās vietās mežā, pļavās un krūmājos ir no 30–70 ērcēm/km. SPKC novērojumi liecina, ka šogad varētu prognozēt salīdzinoši augstāku ērču aktivitātes līmeni nekā iepriekšējos gados.

Ērču pārnēsātās slimības

Ērces pārnēsā trīs slimības – ērlihiozi, Laimas slimību jeb boreliozi un ērču encefalītu. Ērlihioze sākas ar drudzi, drebuļiem, galvassāpēm un sāpēm muskuļos pēc ērces koduma ar inkubācijas periodu vidēji 8 dienas. Vairumā gadījumu infekcija norit salīdzinoši vieglā formā, paliek nediagnosticēta, un tai nav nepieciešama speciāla ārstēšana. Tomēr smagas komplikācijas ir iespējamas līdz 16% gadījumu, t. s. ilgstošs drudzis, akūta nieru mazspēja, un hemorāģijas.

Ar Laimas slimību cilvēks var saslimt pēc inficētās ērces piesūkšanās, īpaši, ja ērce bijusi piesūkusies ilgāk par 12 stundām. Tipiskākā agrīnā slimības pazīme ir cirkulārs apsārtums ērces piesūkšanās vietā, kas parādās no 3 dienām līdz 1 mēnesim pēc ērces piesūkšanās, tomēr tā novērojama daļā gadījumu, aptuveni 60%. Savukārt nervu sistēmas traucējumu simptomi, tostarp nogurums, galvassāpes, nelaba dūša, svara zudums, neliela temperatūra vai sāpes roku un kāju locītavās, pakausī un mugurā, var parādīties pāris nedēļas vai mēnesi pēc ērces piesūkšanās.

Ja slimība netiek laikus atklāta un ārstēta, vairākas nedēļas, mēnešus vai gadus pēc ērces piesūkšanās var parādīties vēlīnas Laimas boreliozes pazīmes: artrīts, nervu sistēmas bojājumi, sirds asinsvadu sistēmas darbības traucējumi. Jāņem vērā, ka pēc pārslimotas boreliozes cilvēkam neveidojas imunitāte, tāpēc iespējama atkārtota inficēšanās.

Ērču encefalīta inkubācijas periods ilgst no 3–28 dienām. Slimība sākas ar nespēku, stiprām galvassāpēm, paaugstinātu ķermeņa temperatūru (38 grādi pēc Celsija), kakla stīvumu, muskuļu un locītavu sāpēm, reizēm arī acu sāpēm. Simptomi ilgst no vienas līdz astoņām dienām – ja slimība ir vieglā formā, pēc šīs stadijas seko izveseļošanās.

Ja slimība norit smagā vai vidēji smagā formā, jau minētajiem simptomiem pievienojas nelaba dūša, vemšana, apziņas traucējumi, paralīzes, līdzsvara traucējumi un reiboņi, krampji, koncentrēšanās spēju un atmiņas pasliktināšanās, jušanas traucējumi u. c. simptomi. Iespējams arī letāls iznākums. Aptuveni vienai trešdaļai cilvēku, kuri pārslimojuši ar ērču encefalītu, ir dažādi veselības traucējumi: no galvassāpēm un koncentrēšanās spēju samazināšanās līdz paralīzēm.

Ērču encefalītu pārslimojušie parasti iegūst imunitāti visai dzīvei. Taču drošākais veids, kā sevi no slimības pasargāt, ir vakcinācija, kas pēc pirmreizējās vakcinācijas jāatkārto ik pēc trim līdz pieciem gadiem.

Kā sevi pasargāt no ērču piesūkšanās?

Ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem un apģērba potīšu augstumā un lēnām pārvietojas uz augšu. Lai izvairītos no ērču piesūkšanās un samazinātu inficēšanās risku, SPKC iesaka:

• pirms došanās dabā parūpējies, lai ērce nevarētu pakļūt zem apģērba – bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, krekls jāliek biksēs;
• izvēlies gaišas un, ja iespējams, slīdošas drēbes, uz kurām ērces būs labi saskatāmas, bet viegli notraušamas;
• esot dabā, ik pa brīdim pārbaudi savu apģērbu un, ja kādu pamani, laikus jau no tā "nolasi" ērces;
• uz apģērba un apaviem vari arī izsmidzināt aizsardzības līdzekli, kas iedarbojas kā pret insektiem, tā arī ērcēm. Tajā pašā laikā ņem vērā, ka aizsarglīdzekļa izmantošanai nebūs nozīmes, kas nebūsi pielāgojis apģērbu pastaigai dabā;
• ja no pastaigas mājās pārnes ziedus vai zarus, pirms ienešanas mājās tos nopurini un apskati;
• pārnākot mājās, rūpīgi pārbaudi, vai uz drēbēm vai ķermeņa nav ērces;
• tāpat parūpējies par savu pastaigu biedru un četrkājaino draugu – regulāri pārbaudi, vai mājdzīvnieks nav atnesis mājās kādu ērci.

Kā rīkoties, ja ērce tomēr piesūkusies?

Ja ērce tomēr paspējusi piesūkties, tā pēc iespējas ātrāk jānoņem. Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu var dezinficēt ādu apkārt piesūkšanās vietai. Ar tievu pinceti vai speciāli izliektu medicīnisko pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā.

Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai nejauši aizskarot gļotādas, tādēļ, ja nav pincetes, izmanto salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot diega cilpu, ko apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci un to iznīcina, nolaižot kanalizācijā.

Noņemot ērci, to nesaspiest, neraut nost, nepilināt virsū nekādus šķīdumus. Ērcēs vīruss atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās, bet Laimas borēlijas galvenokārt lokalizējas ērces zarnu traktā, un uzspiežot ērcei, var nonākt cilvēka asinīs. Ja inficētā ērce savlaicīgi pamanīta un pareizi noņemta, ir liela varbūtība, ka borēlijas cilvēka organismā nemaz nenonāk.

Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar spirtu saturošu līdzekli. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm. Savukārt nākamās 30 dienas jāvēro, vai koduma vietā neparādās Laimas slimībai raksturīgais sarkanais plankums ar gaišāku vidu, šajā gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nozīmēs atbilstošu ārstēšanu.

Ērču laboratoriskā izmeklēšana

Ja ir vēlme, noņemtajām ērcēm iespējams veikt arī izmeklēšanu uz kopskaitā sešiem slimību ierosinātājiem. Šādu iespēju Latvijā piedāvā vairākas laboratorijas. Tiesa, jāņem vērā, ka tas ir maksas pakalpojums, un cenrādis no laboratorijas uz laboratoriju atšķiras.

Piemēram, "Centrālajā laboratorijā" līdz šī gada 7. jūnijam veikti 743 Laimas slimības un 717 ērču encefalīta testi. Savukārt 207 ērcēm veikti vispārēji slimību ierosinātāju, kopskaitā sešu, jeb ērču paneļa testi. Šajos testos iegūtie rezultāti: ērču encefalīts nav konstatēts nevienā no testiem, taču Laimas slimība konstatēta 45 jeb 22% ērču, bet ērlihioze noteikta 7 jeb 3% ērču – "tv3.lv" informēja laboratorijas vadītāja un ārste Jana Osīte. (Ņem vērā, ka "Centrālajā laboratorijā" personāls piedāvā tikai iespēju veikt ērču izmeklēšanu, nevis kustoni arī noņemt.)

Laboratorijas vadītāja gan vērš uzmanību uz to – ja ērce ir inficēta, tas uzreiz nenozīmē, ka saslims arī cilvēks. Ja gadījumā ērces tests kādam no slimību ierosinātājiem ir pozitīvs, tas vien nozīmē to, ka rūpīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un simptomu parādīšanās gadījumā jāsazinās ar savu ģimenes ārstu.

Osīte vēl piebilst, ka, ja ir vēlme, iespējams arī veikt to ērču izmeklējumus, kuras noņemtas no mājas mīluļa. Šādu iespēju nereti izmanto suņu īpašnieki, jo, piemēram, ērču pārnēsātā babezioze suņiem var radīt smagus audu un orgānu bojājumus, kā arī bieži vien beigties letāli.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā iespējams ērces arī noņemt – līdz šī gada 5. jūnijam noņemtas 234 ērces. No tām 159 noņemtas Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC), 59 – stacionārā "Gaiļezers", bet 16 – stacionārā ""Biķernieki", "tv3.lv" informēja RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece.

Tāpat iedzīvotāji aktīvi izmanto iespēju veikt ērču izmeklēšanu – kopumā šogad līdz 5. jūnijam LIC laboratorijās ērču encefalīts izmeklēts 35 ērcēs, no kurām neviena nav bijusi inficēta. Savukārt no 44 ērcēm, kurās izmeklēta Laimas slimība, inficētas bija 22 jeb 50%. Tāpat 377 ērcēm veikti ērlihiozes testi – no tām 3 jeb 0,8% ērču bijušas inficētas.

Lai arī LIC piedāvā gan ērču izmeklējumus, gan noņemšanu, Namniece aicina tos iedzīvotājus, kas paši nevēlas kustoni noņemt, nebraukt speciāli uz Infektoloģijas centru. Ja ērci nav vēlme izmeklēt, bet gan tikai noņemt, to iespējams izdarīt arī ģimenes ārsta kabinetā vai jebkur citur, kur atrodams neatliekamās palīdzības uzņemšanas punkts.