Dronu krājumi vajadzīgi arī Latvijai. Par savām ražošanas spējām stāsta uzņēmuma "Eraser" vadītājs

"Mums radās vēlme radīt kaut ko jaunu. Sapratām, ka no trešajām valstīm, piemēram, Ķīnas, dronus vairs nevarēs nopirkt. Latvija dronu jomā vienmēr ir bijusi spējīga, kas nozīmē, ka mums varētu būt inženieri. Atradām vienus no Latvijā labākajiem inženieriem šajā jomā, piesaistījām kolēģus, radījām prototipus un sapratām, ka varam vadīt ļoti labas sistēmas. Tā turpinām attīstīties," par ideju uzsākt militāro dronu ražošanu stāsta Gauručs.

Viņš sadarbību ar valsti šajā jomā vērtē labi, bet arī neslēpj, ka tā varētu būt labāka. "Tas, ko Latvija izdarījusi stratēģiski pareizi, ir Sēlijas poligona izveide – mums ir smilškaste, kurā spēlēties. (..) Mums ir vajadzīgi poligoni, kur to visu testēt. (..) Katru lietu, kas notiek kara laukā, mēs poligonos varam iztestēt daudz mierīgākos apstākļos," stāsta izpilddirektors.

Tāpat rudenī iecerēts atvērt dronu kompetences centru, kas arī gan pieredzējušiem, gan jauniem uzņēmumiem ļaus neieguldīt papildu milzu līdzekļus, bet izmēģināt jaunas tehnoloģijas dronu ražošanā.

Runājot par dronu ražošanu mūsu pašu vajadzībām un to uzglabāšanu noliktavās, ņemot vērā, ka plaša to izmantošana mūsu valstij šobrīd nav aktuāla, Gauručs norāda – tas ir pelēkās zonas jautājums.

"Protams, tas kā jebkura tehnoloģija noveco. Bieži vien medijos un citur izskan, ka tehnoloģijas noveco krietni ātrāk, bet tā gluži nav. Ir lietas, kas noveco ātrāk, ir kas nenoveco. (..) Tehnoloģija attīstās ātri, mēs to varam modulāri nomainīt. Ja mums tie noliktavā stāv, mēs varam tos diezgan ātri un veiksmīgi uzlabot. Kā arī, ja tie nebūs noliktavās, kas ar tiem trenēsies? (..) Un mēs varam saražot tūkstošiem dronu mēnesī, bet brīdī, kad būs vajadzība, bet noliktavās dronu nebūs, ar ko mēs sevi aizstāvēsim?" retoriski vaicā uzņēmuma pārstāvis.