Drošība darbā: uzņēmēji lūdz valsts atbalstu aizsargmasku iegādei
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) lūdz valsts un Eiropas Savienības palīdzību, lai apgādātu darbiniekus ar sejas maskām un citiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Aprēķināts, ka kopumā tas varētu izmaksāt līdz pat 67 miljoniem mēnesī. Darba devēji brīdina, – ja maskām nauda neatradīsies, masveida saslimšanu gadījumā valsts zaudējumi būs krietni lielāki.
Pēc Darba devēju konfederācijas aplēsēm, nepieciešamais atbalsts mēnesī Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem masku un citu aizsardzības līdzekļu iegādei svārstās robežās no 35 līdz 67 miljoni eiro mēnesī.
Aizsarglīdzekļu izmaksas dienā uz vienu strādnieku – 6,35-15,35 eiro. Aprēķinos iekļauti vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, apstrādes, ēdināšanas un citi uzņēmumi, kuru darbiniekus jāapgādā ar aizsarglīdzekļiem.
Darba devēji akcentē, ka valstij lētāk atbalstīt masku iegādi, jo Covid-19 kārtējā uzliesmojuma gadījumā dīkstāves zaudējumi valstij nodokļos dienā uz vienu strādnieku lēsti aptuveni 26 eiro apmērā.
"Tad, kad jūs ieraugāt pirmo Covdid-19 pacientu cehā, tas "velk" uz divu nedēļu karantīnu. Es esmu ārkārtīgi nobažījies par ekonomikas atvēršanu, ka visi noilgojušies iet uz krodziņiem – tas uzliek papildu risku un slogus ražotājiem," saka "SAF tehnika" pārstāvis Normunds Bergs.
RSU darba drošības institūta vadītājs Ivars Vanadziņš skaidro, ka situāciju vēl sarežģītāku padara masku nepieejamība un astronomiskā cena – pēc viņa teiktā, šī ir situācija, kad maska maksā nevis divus, bet 70 centus gabalā. Pilnīgi cita realitāte! "Arī lietošana nav tik vienkārša. Ja lietojam nepareizi vai vairākkārtīgi – tā viltus drošības sajūta ir ļoti bīstama lieta," pauž Vanadziņš.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Daudzi uzņēmumi jau iegādājušies aizsardzības līdzekļus un ievieš jaunus drošības pasākumus. Kā piemēru LDDK min "Smiltenes pienu", kur darbiniekiem mēra temperatūru, ja tā paaugstināta, – pie darba nepielaiž. Iepirkti vairogi, respiratori, vienreizējo cimdu lietojums palielinājies vairākkārt.
"Milzīgā tempā jāapgūst jaunās prasmes, kā padarīt darba vidi drošu. Gan arī ar jaunu metožu, instrumentu un mērītāju palīdzību," norāda LDDK vadītāja Līga Menģelsone.
Finanšu ministrijā skaidro, ka šo jautājumu papildus pārrunājusi ar LDDK, Veselības ministriju un Labklājības ministriju.
Veselības ministrija kā iespējamus avotus šai aktivitātei iezīmējusi ES Solidaritātes fondu un Ārkārtas atbalsta instrumentu un apņēmusies organizēt turpmākas sarunas par šo jautājumu.
