Ēdināšanas uzņēmumi atsakās no sprostos dētām olām

Tomēr apziņa, ka par samērā nelielu cenu iespējams uzlabot vistu dzīves apstākļus, arī uzņēmējiem liek justies labāk.

Uzmanību sprostos turētu vistu dzīves apstākļiem pievērsa biedrības "Dzīvnieku brīvība" aktīvisti, kas akcentēja, ka "sprostos dētās olas ir kļuvušas par simbolu neizmērojamām ciešanām". Tas tiešām nav pārspīlējums, sprostos ar ērcēm apsētām vistām ik diennakti jāstāv uz metāla režģa, nenormālā šaurībā un pustumsā. Šādu Lietuvā un Latvijā filmētu video jau pirms vairākiem gadiem sagādāja dzīvnieku aizstāvji.

"Mēs ticam un arī redzam, ka pozitīvas pārmaiņas ir iespējamas, pozitīvas pārmaiņas jau notiek," atzina "Dzīvnieku brīvības" pārstāve Valērija Vorobjova.

Līdz šim jau vairāk nekā 50 lieli un mazi uzņēmumi ir uzsākuši atteikties vai jau paguvuši atteikties no sportos dētu olu izmantošanas.

Viesnīcas "Gutenbergs" vadītājs Sandis Solims norāda, ka viesnīcas restorānā jau tagad pavāri izmanto tikai kūts vistu olas, kas ir dārgākas, bet par dažiem centiem. Tomēr, kad nepieciešams sarūpēt pārtiku daudziem viesiem reizē, joprojām nākas izmantot sportos dētas olas. "Mēs te mazliet vēl grēkojam ar tām brokastīm, kas ir liela apjoma, gandrīz 100 cilvēku katru rītu jābaro."

Krietni prāvāku olu apjomu ik dienu piedāvā viens no Latvijas lielākajiem ēdināšanas uzņēmumiem "Lido". Arī "Lido" jau kopš šā gada aprīļa sprostu olas pamazām aizstāj ar kūtīs dētām olām. Ēdieniem, kur sprostu olas netiek izmantotas, tiek pielikta atšķirības zīme. "Lido" saimnieks Gunārs Ķirsons norāda, ka kūts olas viņiem izmaksā pat uz pusi dārgāk, taču gala cena netiek palielināta, un uzskata, ka viesi labākās kūts olas novērtēs, un cenas arī jau pamazām krītas.

"Ja ilgtermiņā, tad labāk dubultā tu samaksā, bet zini, ka pie tevis klients to novērtēs, jo to izjutīs caur savu ķermeni. Agrāk bija trīs, četras reizes dārgāk, bet tad sākas konkurence. Cena kritīs, konkurence dod kvalitāti un cenu," piebilst Ķirsons.

"Lido" pašlaik kūtīs dētas olas izmanto 10% visa uzņēmumā patērētā olu apjoma. Taču arī katrs no mums iepērkoties var uzsākt uzlabot dzīvi vistiņām.

Sprostos dētas olas ir ļoti vienkārši atpazīt. Sākumā jau bieži vien tas ir uzrakstīts uz iepakojuma, bet, ja nav rakstīts, tad arī iespējams to noskaidrot, paskatoties uz olas čaumalas. Ja uz tās uzdrukātā koda pirmais cipars ir trīs, tas nozīmē, ka šī ola ir dēta sprostā.

Ir izdalītas četras vistu turēšanas metodes. Trīs ir sprosts, divnieks nozīmē kūtī turēta vista, vieninieks liecina par vistu, kura var iziet pļavā pakašāties, un nulle norāda, ka vista barota ar bioloģisko pārtiku.

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" pārstāve norāda, lai arī kūtis nav pati labākā vieta vistām, tomēr salīdzinājumā ar sprostu kūts ir nesamērojami labāka vistas veselībai. "Kūtīs vista var staigāt pa zemi, kūtīs vistas var pakašāties, kas ir viens no svarīgiem instinktiem, tad vistām ir vairāk vietas, tāda ir tā atšķirība."

Arī lielveikali novēro olu pieprasījuma izmaiņas. "Rimi" norāda, ka gada laikā kūts olu pieprasījums audzis par trešdaļu, savukārt sprostu olām pieprasījums krities par 20%. Pieaugot kūtīs dētu olu patēriņam, lielākie olu ražotāji arī paziņojuši, ka tiek būvētas jaunas telpas, kur vistas dzīvos ārpus sprostiem. Lielais vairums ēdināšanas uzņēmumu apņēmušies līdz 2025. gadam no sprostu olām atteikties.