Eiropā arvien skaļāki brīdinājumi par Krievijas agresiju. Eksperti skaidro, par ko tas liecina
Eiropā arvien skaļāki kļūst brīdinājumi par iespējamu Krievijas agresijas eskalāciju. Kamēr vairāku NATO valstu amatpersonas jau pieļauj ļoti konkrētus provokāciju un pat ierobežota iebrukuma scenārijus, Latvijas amatpersonas šim jautājumam līdz šim piegājušas daudz piesardzīgāk. Kādēļ Baltijā komunikācija ir mierīgāka, un vai tas nozīmē arī atšķirīgu draudu vērtējumu?
Pēdējās nedēļās vairāki Eiropas politiķi un izlūkdienestu vadītāji brīdinājuši – Krievija jau tuvāko mēnešu laikā varētu mēģināt pārbaudīt NATO gatavību reaģēt.
Viskonkrētāk izteicies Polijas premjers Donalds Tusks, atsaucoties uz izlūkdienestu vērtējumiem, viņš pieļāvis, ka NATO austrumu flangā varētu nonākt Krievijas droni vai pat raķetes, iespējams, pat radot postījumus. Maskava šādus incidentus varētu pasniegt kā nejaušus, tā mēģinot pārbaudīt NATO vienotību un gatavību rīkoties.
Pēc būtības, tādā fundamentālā līmenī nekas būtisks nav mainījies attiecībā uz Krievijas militārā iebrukuma iespēju. Tur īsti nav indikācijas, ka šāds uzbrukums tiek gatavots. Sabotāža, kiberuzbrukumi un, protams, dezinformācija – to mēs varam sagaidīt, ka šis turpināsies un potenciāli varētu būt arī vairāk.
Par draudu pieaugumu plaši raksta arī britu medijs "The Guardian".
Tajā Čehijas izlūkdienesta BIS vadītājs pieļauj pat ierobežotu iebrukumu NATO teritorijā, sakot – tas varētu notikt "mēnešu, nevis gadu laikā".
Vienlaikus rakstā uzsvērts, ka Baltijas valstis par tūlītēja uzbrukuma iespēju runā daudz piesardzīgāk. Arī VDD vadītājs Normunds Mežviets norādījis: pazīmju par tūlītēju uzbrukumu nav, lai gan Krievijas aktivitāte Eiropā kļūst agresīvāka.
Arī Latvijas prezidents un premjers piektdien uzsvēra: eskalācijas riski pieaug, taču pazīmju par militāru uzbrukumu Latvijai vai NATO šobrīd neesot. Un te parādās šķietama pretruna: daļa Eiropas valstu par draudiem runā arvien skaļāk, kamēr Baltijā tonis ir daudz mierīgāks.
Aizsardzības resoram un politiķiem ir grūts uzdevums – vienlaikus brīdināt Rietumu kolēģus, ka izturamies nopietni, palīdzēt austrumu robežu stiprināt. No otras puses, lai nav panika, jo tad nav investīciju, ja cilvēki uztver, ka tur ir kara zona, arī uzņēmējdarbībai tur nav ko darīt. Tāpēc mums ir grūts uzdevums. Neiemigt, bet neiet arī panikā.
Taču piesardzīgāka komunikācija nenozīmē pasīvu rīcību. Kudors uzsver – šobrīd svarīgākais ir nevis tas, ko NATO saka, bet gan tas, cik pārliecinoši tā demonstrē gatavību reaģēt.
Te vajag tādu gudrību izšķirt, ko demonstrēt, ko nē, bet kopumā ir jārāda muskuļi. Putins saprot tikai spēka valodu. Jādomā, kas mums ir izdevīgi. Es domāju, vajadzētu pieiet radoši un ne vienmēr pateikt, ko mēs darām, bet kaut ko izdarīt un dot mājienu Krievijai – tie esam mēs NATO.
Savukārt Toms Rostoks uzsver – atšķirība starp mums un Rietumeiropu ir arī tā, ka Baltijā apdraudējums nav nekas jauns. Tikmēr Rietumeiropā pēdējā laikā pašiem nācies saskarties ar arvien nopietnākiem incidentiem. Piemēram, Vācija Krieviju vaino mēģinājumā sarīkot uzbrukumu Leipcigas lidostā, kur augustā pie Ukrainas kravas lidmašīnām tika atrasts ar sprāgstvielām aprīkots drons.
Diezgan ilgi Baltijas valstīs sita trauksmes zvanu par Krieviju, un daudziem Rietumu ekspertiem šķita, ka tā ir kaut kāda baltiešu problēma. Pašreizējā kontekstā viņi par to vairāk runā, protams, arī komunicējot ar savu sabiedrību, lai sabiedrība būtu gatava, ka šādi draudi pastāv, un tad reizēm tie draudi arī tiek, manuprāt, nedaudz pārspīlēti.
Ekspertu ieskatā mierīgākai Latvijas komunikācijai ir sava loģika – nepalīdzēt Maskavai radīt sabiedrībā bailes un nedrošību. Turklāt šādai iebiedēšanai var būt arī pavisam praktisks mērķis – Ja NATO valstis aktīvāk sāktu domāt, ka militārs apdraudējums tām ir tepat aiz durvīm, tās varētu kļūt piesardzīgākas, turpinot atbalstīt Ukrainu.
Raugoties uz situāciju Ukrainā, piemēram, varētu Ukrainai vairāk piešķirt pretgaisa aizsardzības raķetes. Bet, ja mēs domājam, ka tas militārais drauds tepat vien ir, tad valstis droši vien negribētu šos ieročus nodot Ukrainas rīcībā. Un es domāju, ka, jā, tas mērķis ir, lai mēs vairāk fokusējamies uz savu drošību, nevis tik daudz palīdzam Ukrainai.
Eksperti arī saka – tieši Rietumeiropa Krievijai šobrīd ir arī pievilcīgāks mērķis. Tur ar provokācijām vai sabotāžu varētu būt lielākas iespējas ietekmēt sabiedrības noskaņojumu un politiskos lēmumus nekā Baltijā, kur valdību atbalsts Ukrainai līdz šim bijis daudz noturīgāks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
