Ēka Elizabetes ielā 2 jau gadu stāv tukša; tajā varētu izveidot birojus valsts iestādēm

Ideja, ka nākotnē akustiskajai koncertzālei būtu jāatrodas tieši bijušajā centrālkomitejas ēkā Elizabetes ielā, sāka virmot pirms aptuveni diviem gadiem. Atbalstu, ka tieši tur jāatīsta grandiozais projekts, deva arī valdība, tomēr plāni atdūrās pret aktīvu arhitektu pretestību, kuri nevēlējās pieļaut, ka padomju laika modernisma arhitektūras mantojums tiek nojaukts. Un spiedienam beigās piekāpās arī kultūras ministrs.

Un nu jau koncertzāles būvniecība iecerēta citviet – tepat netālu esošajā Kongresu namā. Savukārt Elizabetes ielas 2 nams  jau teju gadu ir tukšs un tiek uzturēts vien tik daudz, lai netiktu pasliktināts tā tehniskais stāvoklis. Un Valsts nekustamie īpašumi nu jau atkal sākuši domāt, kādu būs tālākā ēkas nākotne.

Un jaunais plāns – Elizabetes ielā varētu tikt īstenots "Nākotnes biroja" projekts. Proti, Valsts nekustamie īpašum to saredz, kā vietu, kur zem viena jumta atrodas dažādu nozaru valsts sektorā strādājošie.

"Mēs esam izstrādājuši arī nākotnes biroja vadlīnijas publiskajam sektoram, kur ir viss apvienots, kā izveidot efektīvu biroju. Jo esošās ēkas daudzviet ir nolietojušās un to atjaunošana nenestu lielāko efektivitāti, jo lielākā daļa ēku nav piemērotas biroju vajadzībām. Savukārt šī ir viena no nedaudzajām pilsētas centrā, lai pielāgotu telpas birojam," saka "Valsts nekustamo īpašumu" valdes loceklis Andris Vārna.

Nekādas konkrētas darbības, lai šādu projektu uzsāktu, gan vēl neesot sāktas. Taču jau tagad atbalsts  idejai ir arī Valsts kancelejā. Tur norāda, šobrīd pavisam nepiemērotos apstākļos strādā kā valsts iestādes, tā arī virkne ministriju.

"Šobrīd daudzas ministrijas strādā ļoti sliktos darba apstākļos. Kultūras ministrijai ir piecas atsevišķas telpas, Veselības ministrijā visi ir sabāzti vienā maisā  un tur nav ko elpot. Tā ļoti svarīgā lieta, ka mums ir jāpārvācās no kabinetu sistēmas, no vecmodīgiem ofisiem, vecām dzīvokļu mājām Rīgas centrā, uz  jauniem, moderniem ofisiem," teic Valsts kancelejas direktora vietniece Inita Pauloviča.

Šādu ēkas izmantošanu atbalstītu arī arhitekti, kuri iepriekš aktīvi cīnijās, lai tās vietā neizbūvētu koncertzāli. Tie gan uzsver, būtu svarīgi, lai ēka būtu ne tikai ierēdņu darba vieta, bet vismaz daļēji atvērta arī iedzīvotājiem.

"Neapšaubāmi, šie trīs zari, kuri ir uz abām pusēm izvietototi, tur var izveidot gaišus kabinetus priekš strādāšanas. Tāds skandināvisks, demokrātisks, uz atklātumu vērsts institūciju veids, man liekas varētu būt kāds jauns pienesums arī mūsu tajā iekšpolitikas dzīvē, tajās attiecībās ar iedzīvotājiem un lēmumu pieņēmējiem," stāsta arhitektu biroja "NRJA" vadītājs Uldis Lukševics.

Tikmēr kritisks par šādu ēkas pielietojumu ir kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), kurš iepriekš bija galvenais rosinātājs tam, ka koncertzālei jāatrodas Elizabetes ielā: "Protams, tas būtu acīmredzami viens no vienkāršākajiem ceļiem, šo ēku renovēt, lai tur turpinātos biroji vienai vai vairākām ministrijām, taču es neesmu drošs vai tas būtu vispareizākais risinājums."

Puntulis arī neslēpj, savas domas joprojām nav mainījis un uzskata, ka tieši šī vieta būtu bijusi piemērotākā koncertzālei. Turklāt viņaprāt, tagad radusies situācija – aizstāvot ēkas salgabāšanu, nākotnē iedzīvotāji iegūs mazāk nekā, ja tur atrastos kultūrvieta: "Ja modernisma aizstāvji un arhitekti tik ļoti iestājās par šo ēku un, ja tagad šī ēka tiks vienkārši nosiltināta un tajā turpināsies biroji, vai tā bija tā uzvaras cena? Lai mēs tomēr šo ēku neziedotu un tās vietā neizveidotu kaut ko daudz lielāku, kaut ko daudz vajadzīgāku visai sabiedrībai."

Valsts nekustamie īpašumi tikmēr uzsver, ja plāns tiks realizēts, tie centīsies ēkā maksimāli saglabāt to, kas atzīstams par vēsturiski vērtīgu. Līdz tam, gan jāgaida vismaz 5-7 gadi. Līdz tam bijušais Pasaules tirdzniecības centrs, visticamākais, vēl uz kādu laiku paliks tukšs, jo šobrīd ēku aizliegt ekspluatēt. Tā neatbilstot ugunsdrošības prasībām.