Ekonomikas ministrs: Energokrīzē visiem atbalstam nepietiks

Vēja parku izveide Latvijā

Komentējot turpmākos pasākumus elektroenerģijas cenu stabilizēšanai, Vitenbergs informēja – valdība 26. aprīlī skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas cita starpā paredz nepieciešamību ģenerēt papildu elektrības ražošanas jaudas Latvijā. Saņemts arī valdības atbalsts lielu vēja parku izveidei valstī, tiks mazināti dažādi birokrātiskie šķēršļi lielu vēja parku attīstībai.

Visiem atbalsta nepietiks

Vitenbergs arī apliecināja, ka EM strādās pie pasākumiem vidējā termiņā, lai pasargātu uzņēmējus un mājsaimniecības no straujā energoresursu cenu kāpuma. Tomēr viņš uzsvēra, ka "masveidīgu un plašu atbalstu, kāds bijis iepriekšējā apkures sezonā, ik gadu valsts nevarēs nodrošināt".

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai ir panākta vienošanās par vienreizēju pabalstu senioriem, ņemot vērā pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu sadārdzināšanos, viņš teica, ka līdz šim Labklājības ministrija sadarbības sanāksmē ir prezentējusi savu piedāvājumu šajā kontekstā, taču konkrēts lēmums par šāda pabalsta izmaksu vēl nav pieņemts un tas nebija šīs dienas valdības sēdes diskusiju temats.

Vitenbergs arī atgādināja, ka pašvaldības varēs izmantot vietējos energoresursus – pieejami 60 miljonu eiro līdzekļi, lai pašvaldībām dotu iespēju parūpēties par saviem iedzīvotājiem. Ātrākās un rūpīgākās pašvaldības šo atbalstu spēs izmantot jau šajā apkures sezonā.

Vitenbergs atgādināja, ka mājsaimniecības varēs izmantot Vides un reģionālās ministrijas (VARAM) atbalsta programmas stabilitātes nodrošināšanai energokrīzē. Savukārt Labklājības ministrija esot nākusi klajā ar risinājumiem iedzīvotājiem, kas visvairāk cieš no tā, ka kāpušas cenas par pārtiku, sabiedrisko transportu un citām pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Starp risinājumiem ir agrāka pensiju indeksācija um mājokļu pabalsts.

Atbalsts uzņēmējiem

Tāpat viņš uzsvēra – panākta vienošanās turpināt atbalsta programmas uzņēmējiem, kuras sevi pierādīja jau Covid-19 laikā, tajā skaitā aizdevumu programmu apgrozāmajiem līdzekļiem, garantijas, tajā skaitā eksporta garantijas, Riska kapitāla fonda sniegtās iespējas. Arī kompānijas, kuras vēlas pārorientēt savus eksporta tirgus un atrast jaunus sadarbības partnerus ārpus Krievijas un Baltkrievijas, varēs izmantot attīstības finanšu institūcijas "Altum" administrētās atbalsta programmas tā īstenošanai.

Iepriekš uzsāktās atbalsta programmas uzņēmējiem turpināsies pēc 30.jūnija

• apgrozāmo līdzekļu programmā būs pieejami 40 miljoni,
• "Altum" garantiju programmā – 22 miljoni eiro,
• eksporta kredītgarantijām – 1,3 miljoni eiro
• Riska fondā – 32 miljoni eiro.

Arī valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā vienotība") uzsvēra, ka valdībā un koalīcijā pārrunāti mērķēti pabalsti. "Šajā apkures sezonā ir gan mērķēti, gan ļoti plaši pabalsti, ko saņem pilnīgi visi energopatērātāji – 450 miljonu eiro pakotne, kas ir vairāk nekā 1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir viens no dāsnākajiem atbalstiem proporcionāli attiecībā pret ekonomiku ES," uzsvēra Kariņš, piebilstot, ka attiecīgie līdzekļi mājsaimniecībām palīdz samazināt elektrības un siltumenerģijas rēķinu pieaugumu.

Tomēr arī viņš netieši norādīja, ka visiem iedzīvotājiem atbalstu nevarēs piešķirt, jo valsts aizņēmumiem vairs nepiemēro nulles procentu likmi. Tā kā procentu likmju maksājumiem par valsts aizņēmumiem nepieciešami budžeta līdzekļi, atbalsta mehānismiem iedzīvotājiem jābūt mērķētiem un šie līdzekļi jānovirza tiem, kam visvairāk tie ir nepieciešami. Šajā kontekstā arī agrāk indeksēs pensijas, kas skars vairāk nekā pusmilonu Latvijas valsts iedzīvotāju, kā arī valdība turpinās izskatīt, iespējams, citus pabalstu veidus. "Darbs pie tā turpinās, taču rūpīgi jāparēķina, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību, bet vienlaikus nedzītu valsts ārējo parādu nevajadzīgi augstu," norādīja valdības vadītājs.

Kariņš pauda cerību, ka maijā valdība kopā ar darba devējiem, darba ņēmējiem un ekonomikas ekspertiem no Latvijas Bankas varēs nonākt pie saprātīgākā risinājuma, kas varētu mērķēti palīdzēt tiem sabiedrības locekļiem, kam cenu pieaugums ikdienā rada reālas grūtības.