Eksperti: nākotnē tirdzniecība būs vēl svarīgāka Eiropas izaugsmei

Eiropas Parlamenta Informācijas biroja (EPIB) Latvijā rīkotajā diskusijā par ES brīvās tirdzniecības līgumiem eksperti atzina – noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumus, potenciāls tikai pieaugs, jo jebkurš līgums atver vai vienkāršo pieeju tirgum, t.sk., samazinās tarifi, tiek vienkāršotas procedūras, kopumā samazinās eksporta izmaksas, uzņēmēji kļūst konkurētspējīgāki iepretim citu trešo valstu eksportētājiem u.c.

Pašlaik procesā ir sarunas par brīvās tirdzniecības līgumiem ar Japānu, Singapūru, Vjetnamu u.c. valstīm – kopumā aktīvs darbs patlaban notiek pie ~20 ES starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Sarunas ved Eiropas Komisija (EK), bet Eiropas Parlamentam (EP) šie līgumi būs jāakceptē. Jāmin, ka nesen ES vienojās par brīvās tirdzniecības līgumu ar Kanādu (CETA).

Eiropas Parlamenta (EP) Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA) deputāts Artis Pabriks (Vienotība/Eiropas Tautas partija/EPP) norādīja, ka Latvijas vājie punkti ir salīdzinoši nelielā pieredze, esam nosacīti mazas valsts un Āzijas tirgos priekšrocības likumsakarīgi ir tiem, kas jau tur darbojas. Vienlaicīgi Latvijai šie tirgi paver lielu potenciālu, īpaši pārtikas un luksusa preču segmentam. A.Pabriks arī aicināja uzņēmējus izmantot Eiropas fondu pieejamo finansējumu reklāmai trešo valstu tirgu apgūšanai.

Saskaņā ar EP deputāta teikto, ātrākais progress sagaidāms ar Japānu – pēc viņa prognozēm, ES un Japānas brīvās tirdzniecības līgums varētu tikt noslēgts pēc aptuveni pēc 1,5 gadiem. Arī Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Andris Kužnieks norādīja, ka nule kā ES tirdzniecības komisāre tikusies ar Japānas ārlietu ministru un atzinusi, ka ir labs progress ES un Japānas brīvās tirdzniecības līguma sarunās.

Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta direktors Mārtiņš Kreitus informēja, ka ES patlaban turpina aktīvu tirdzniecības politikas veidošanu – parakstīts nolīgums ar Kanādu (CETA), sarunas pabeigtas ar Singapūru un Vjetnamu, turpinās ar Japānu, Mercosur jeb Dienvidu kopējā tirgus valstīm, notiek sarunas par nolīguma modernizāciju ar Meksiku, kā arī citiem partneriem Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā. ES gatavojas uzsākt tirdzniecības sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes padomnieks ārlietu jautājumos Mārtiņš Perts piebilda, ka Latvijas uzņēmēju organizācijas kopumā jebkuru brīvās tirdzniecības līgumu vērtē kā pozitīvu faktoru, jo tie dod jaunas iespējas un tirgus. Piemēram, ja skatās Japānas, Singapūras un Vjetnamas virzienā, tad Latvijas uzņēmējiem lielākā interese ir par Japānu, kur jau ir veiksmīgi darbības piemēri. Viņš arī norādīja, ka tirdzniecības līgumi ir perspektīvi un sniedz ieguvumus abām pusēm – Āzijas tirgum tā ir iespēja, piemēram, izmantot, ostas, preču distribūciju u.c., t.sk., Latvijā.

Protokola un etiķetes pasniedzēja Jana Trahimoviča uzsvēra, ka plānojot biznesu Āzijas reģionā būtiski ir izprast ne tikai reģiona kā tāda atšķirības, bet – līdzās politiskām un juridiskām – jo īpaši svarīgi ir pārzināt kultūras atšķirības – savstarpējā komunikācijā, tradīcijās, raksturīgās vērtībās u.c. Proti, nepietiekama kultūras pārzināšana var būt biznesa neizdošanās pamatā – īpaši biznesa uzsākšanā ir kritiski svarīgi pārzināt attiecīgās kultūras pamatnormas un ierasto praksi un kārtību, jo bizness nav atrauts no savstarpējām attiecībām. Tieši pretēji – biznesa tilts vienlaikus ir arī tilts starp dažādu kultūru cilvēkiem, sabiedrībām, tautām, valstīm, kultūrām u.c. Turklāt Austrumos tradīcijām un vērtībām ir būtiska nozīme – izturēšanās pret tām liecina par attieksmi arī pret biznesu, biznesa partneri, viņa kultūru, ģimeni, valsti, tāpēc svarīga ir iepriekšēja izpēte.

Līdzšinēja pieredze ļauj secināt, ka galvenais, kas pietrūkst "abām pusēm", ir izpratne. Proti, lai arī ir apziņa par Rietumu un Austrumu kultūru lielo atšķirību, vienlaicīgi ir lielas gaidas – viens no otra sagaida izpratni kā ko pašsaprotamu. Konkrētajās valstīs – Japānā, Singapūrā un Vjetnamā – ir daudz kopīga, vienlaicīgi katrā ir savas nianses, kas jāzina un varbūt sadarbības veiksmes faktors – gan attiecībā uz sasveicināšanos, gan hierarhiju (dzimumu vienlīdzība, vecums, amats), komunikācijas stilu publiskās vietās, ēšanas kultūru u.c.