"Elektrība nemaz nav patērēta, bet jāmaksā 30 eiro." Cilvēki sašutuši par janvāra rēķiniem

Tas saistīts ar subsidētās enerģijas maksājumu jeb tā dēvētās obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformu. Proti, šogad to aprēķina ne tikai par patērēto elektrību, bet arī par pieslēguma jaudām. Latvijas lielajiem ražotājiem elektrības rēķini pēc reformas krietni samazinājušies, bet daļai mājsaimniecību – gluži pretēji.

Lai turpmāk rēķins kļūtu mazāks, mājsaimniecībām iesaka izvērtēt, vai tiešām ir vajadzīga tik liela pieslēguma jauda.

Saņemtie elektrības rēķini par janvāri daudziem sagādāja milzu pārsteigumu. Cilvēki sociālajos tīklos ar tiem dalījās, paužot neizpratni un dusmas, kāpēc tie ir tik "uzpūsti" un no kurienes radies tāds sadārdzinājums. Piemēram, kādam cilvēkam par elektrību jāmaksā 30 eiro, lai arī faktiskais elektrības patēriņš janvārī  bijis nulle.

Līdzīga situācija arī citiem – elektrība nav patērēta vispār, bet jāmaksā, piemēram, 7 eiro. Vēl kādam par patērēto elektrību jāmaksā 25 eiro, taču rēķina summa sasniedz pat 83 eiro. Šādi un līdzīgi rēķini radušies OIK reformas dēļ. Ar šo gadu mainījusies OIK iekasēšanas kārtība jeb visu elektrības patērētāju atbalsta maksājums gāzes elektrostacijām un "zaļās enerģijas" ražotājiem. Nu OIK aprēķina ne tikai par patērēto elektrības daudzumu, bet arī par pieslēguma jaudām. Līdz ar to rēķini sadārdzinās tām mājsaimniecībām, kurām ir lielas pieslēguma jaudas. Piemēram, privātmājām, arī garāžām un vasarnīcām.

"Mājsaimniecību sadaļai, kopumā ņemot, OIK slogs samazinās, bet, protams, ir šie te atsevišķie gadījumi, kuri lec ārā un kur šis te slogs pieaug, šajos gadījumos mēs aicinātu pārskatīt sava pieslēguma jaudas un iespēju to samazināt, lai arī šo rēķinu samazinātu," norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

AS "Sadales tīkls" mājas lapā ir pamācība, kā izvērtēt savai mājsaimniecībai nepieciešamo jaudas pieslēgumu un to, vai elektrības patēriņš atbilst esošajam pieslēgumam. Vajadzības gadījumā pieslēguma jaudu var (bez maksas) samazināt.

"Mēs piedāvātu izvērtēt, cik tā jauda ir vajadzīga, tas minimums, kas ir nepieciešams, lai varētu tur dzīvot. Daudzās lauku sētās, kurās dzīvo maz cilvēku, ir saglabājušies vēsturiski lielie pieslēgumi. Tāpat ir ļoti daudz ēkas, kurās netiek vispār patērēta elektroenerģija, bet pieslēgums tiek uzturēts," uzsver AS "Sadales tīkls" Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas vadītājs Imants Krūmiņš.

Valdība reformu atbalstīja, lai samazinātu elektrības rēķinus Latvijas lielajiem ražotājiem un vairotu viņu konkurētspēju – OIK maksājumu slogs viņiem ir samazināts un pārlikts uz mājsaimniecībām. "Lai noturētu viņus un viņi paliktu Latvijā un turpinātu ražot. Un tas, ko mēs esam panākuši šobrīd, ka elektrības cenas mūsu ražotājiem jau ir tajā līmenī, kas ir viens no zemākajiem Eiropā. Līdz ar to šis mērķis ir sasniegts," uzskata Stinka.

Sabiedrisko pakalpojumu regulators saņēmis sūdzības no vairākiem patērētājiem, ka rēķini par elektrību pieauguši, tomēr tā vadītājs norāda, ka lielākajai daļai mājsaimniecību ar vienfāzes pieslēgumu un mēneša patēriņu virs 82 kilovatstundām rēķini ir mazāki.

"Turpmākos gados sagaidāms, ka šis samazinājums turpināsies, jo samazinājies arī atbalsts "Latvenergo" TECiem, kā rezultātā tuvākajos gados sagaidāms, ka OIK slogs uz lietotājiem, lietotāju rēķinos, būs mazāks," tā paredz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs Rolands Irklis

Tiesa, kā norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, OIK reformas dēļ šogad par elektrību jāmaksā vairāk arī aptuveni 50 tūkstošiem mazo un vidējo uzņēmēju.