ES uzņēmumi nedrīkstēs pārdot no atmežotiem vai degradētiem zemes gabaliem iegūtus produktus

Viņš norādīja, ka EP plenārsesijā šodien ar 453 balsīm par, 57 pret un 123 atturoties, tika pieņemta EP nostāja likumdošanas sarunām par regulu, kuras mērķis ir ierobežot ES izraisītu atmežošanu pasaulē.

Jaunais tiesību akts uzliks pienākumu uzņēmumiem pārbaudīt, vai to pārdotās ievestās preces nav ražotas uz atmežotiem vai degradētiem zemes gabaliem. Tas sniegs patērētājiem garantijas, ka viņi ar preču iegādi neveicina mežu, tostarp neaizstājamu tropu mežu, iznīcināšanu. Tādējādi mazinās ES iesaisti klimata pārmaiņu veicināšanā un bioloģiskās daudzveidības samazināšanā.

EP deputāti vēlas, lai uzņēmumi pārbaudītu arī to, vai preces tiek ražotas saskaņā ar starptautiskajos tiesību aktos paredzētajiem cilvēktiesību noteikumiem un ievērojot pamatiedzīvotāju tiesības.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā regula attiecas uz liellopu gaļu, kakao, kafiju, palmu eļļu, soju un koksni, precēm, kas satur šos produktus, vai ražoti no dzīvniekiem, kas ar šiem produktiem baroti. EP vēlas regulā iekļaut arī cūkgaļu, aitas un kazas gaļu, mājputnu gaļu, kukurūzu un kaučuku, kā arī kokogles un drukātā papīra izstrādājumus.

EP deputāti arī uzstāj, lai produkti nebūtu ražoti uz zemes gabaliem, kas atmežoti pēc 2019.gada 31.decembra – par vienu gadu agrāk, nekā to rosina EK. Tāpat EP vēlas pievienot papildu prasības finanšu iestādēm, lai to darbība neveicinātu mežu izciršanu.

Krastiņš atzīmēja, ka neviena valstij vai precei nebūs pilnībā aizliegta piekļuve ES tirgum, tomēr uzņēmumiem, kas laiž produktus ES tirgū, būs pienākums veikt pienācīgu pārbaudi, lai novērtētu riskus piegādes ķēdē.

Lai pārbaudītu, no kurienes nāk produkti, uzņēmumi varēs izmantot satelītnovērošanas ierīces, veikt revīzijas vizītes, piegādātāju kapacitātes palielināšanu vai izotopu testēšanu. ES iestādēm būtu piekļuve attiecīgajai informācijai, piemēram, ģeogrāfiskajām koordinātēm. Anonimizēti dati būtu pieejami arī sabiedrībai.

Pamatojoties uz pārredzamu novērtējumu, EK sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāklasificē valstis vai to reģioni zema, standarta vai augsta riska grupās. Uz produktiem no zema riska valstīm attieksies mazāk pārbaudes pienākumu.

EP tagad ir gatavs sākt sarunas ar ES dalībvalstīm par tiesību akta galīgo redakciju.

Tiek lēsts, ka ES patēriņš atbildīgs par aptuveni 10% no pasaules atmežošanas. Vairāk nekā divas trešdaļas no tā veido palmu eļļa un soja.

EP 2020. gada oktobrī izmantoja paredzēto prerogatīvu un lūdza EK nākt klajā ar tiesību aktiem, lai apturētu ES izraisīto pasaules mežu izciršanu.