Fakti par aukstumizturīgajiem asinssūcējiem – kaulmušām

Kaulmušu ķermeņus sedz ļoti izturīgs hitīna apvalks (ārējais skelets) – ciets kā kauls. Kukaiņu cietie ķermeņi ir viscaur plakani. Kaulmušas ir augumā necili insekti: to garums bez spārniem – vien milimetros mērāms, bet ar spārniem – apmēram divreiz lielāks.

Latvijā kopumā konstatētas septiņas kaulmušu sugas. Visas barojas tikai ar siltasiņu dzīvnieku asinīm. Cilvēkiem no tām galvenokārt uzbrūk pie mums visbiežāk sastopamās briežu kaulmušas (Lipoptena cervi), kas tautā parasti tiek dēvētas par briežutīm.

Izvēlas upuri kustībā

Kad radusies iespēja izvēlēties, cietie divspārņi dod priekšroku veikt uzlidojumu lielākajam no pamanītajiem mērķiem – briežiem, staltbriežiem, aļņiem, stirnām un citiem savvaļas zvēriem, mājdzīvniekiem un arī cilvēkiem. Taču ir prasība: potenciālajam upurim jākustas. Nekustīgi objekti šo parazītu uzmanību parasti nepiesaista. Ja mērķis ir gana prāvs, kustīgs, turklāt, tas īpaši izceļas uz fona, tad uzlidojums parasti garantēts.

Iespējamos upurus kaulmušas pamana, izmantojot labi attīstīto redzi, ko nodrošina viņu relatīvi prāvās acis. Pašsaprotami, ka mušas, kas paļaujas tikai uz redzi, izrāda aktivitāti vien diennakts gaišajās stundās.

Neraugoties uz samērā prāvajiem spārniem, kaulmušas ir sliktas lidotājas, tāpēc reti sadūšojas pārvarēt lielākus attālumus.

Ja izdodas veiksmīgi nokļūt uz potenciālā upura, drīz vien pēc tam ikviena kaulmuša steidz ielīst saimnieka apmatojumā, kur, daudz neminstinoties, tīši nomet savus spārnus, kas asinssūcējam vairs nav vajadzīgi, jo viņš paredzējis visu savu atlikušo dzīvi – vairākus mēnešus – pavadīt, nemainot lokalizācijas vietu. Starp citu, uz šiem kukaiņiem raksturīgo spārnu autotomiju akcentējoši norāda briežu kaulmušu ģints zinātniskais nosaukums Lipoptena (no vārda lipo – "pazaudēti", un ptenos – "spārni").

Jauno kaulmušu attīstība pupārijos atsākas pavasarī. Agrākais vasaras vidū, tomēr parasti tikai vasaras otrajā pusē un rudenī tā pakāpeniski beidzas: top kārtējā pieaugušu asinssūcēju mušu paaudze. Jau drīz vien pēc pārtapšanas imago stadijā ikviena no šīm jaunajām kaulmušām steidz uzrāpties uz kāda paaugstinājuma, lai ieņemtu starta pozīciju uzlidojuma veikšanai. Tur gaida sniedzamības attālumā parādāmies atbilstoša izmēra kustīgu upuri. Ja nesagaida nedēļas laikā, var iet bojā bada radītā nespēkā.

Lai gan meteoroloģiskie apstākļi nebūt nav noteicošie, kaulmušas ar uzbrukumiem aktīvāk tiranizē zvērus un cilvēkus relatīvi siltā, mazliet mitrā, bezvēja laikā. Šo insektu masveida uzmācības periods ir augsts – uzlidojumi upuriem var ilgt līdz nopietnu salnu vai pat sala iestāšanās laikam.