Finanšu izlūkošanas dienests: Eiropā sankciju kontrole ir sadrumstalota

Viņš stāstīja, ka, piemēram, ASV ir atsevišķa institūcija – ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) -, kura gan sankcijas nosaka, gan pēc tam piemēro, un tas ir visvienkāršākais un labākais modelis.

"ES tā nav, proti, ES nosaka sankcijas politiskā līmenī, bet nav vienas institūcijas, kas sekotu to piemērošanai. Vēl vairāk – arī valstu līmenī nav vienas institūcijas, kura tam sekotu. Rezultātā pilnīgi visās ES valstīs šis process ir sadrumstalots," teica Platacis, piebilstot, ka tādēļ turpmāk konceptuāli varētu domāt, kā šo procesu uzlabot.

Vienlaikus, pēc viņa teiktā, Latvija pašlaik ir viena no līderēm cīņā pret sankciju apiešanu un pārkāpumiem.

"Mums no pirmās dienas ir izcila koordinācija starp visām uzraudzības iestādēm – ir daudz platformu, kurās ļoti ātri un veiksmīgi savstarpēji apmaināmies ar informāciju. Tādēļ, protams, ir ko uzlabot, bet mēs galīgi nevaram teikt, ka šajā ziņā būtu sliktāki par citiem," uzsvēra FID vadītājs.

"Salīdzinot ar daudziem citiem, mums ir daudz darba. Mums ir sauszemes robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, un tādēļ ir lielāka bīstamība, ka, izmantojot Latvijas jurisdikciju, būs lielāka vēlēšanās šķērsot robežu ar sankcijām pakļautām precēm. Vienlaikus ir jāsaka, ka muita un Nodokļu un muitas policijas pārvalde līdz šim ar to ļoti labi tiek galā. Darba apjoms gan viņiem pašlaik ir vienkārši milzīgs. Arī mums un citiem tas uz sankciju rēķina ir pieaudzis," sacīja Platacis.

Jau ziņots, ka FID pagājušā gadā ir saņēmis 281 aizdomīgu darījumu ziņojumu par ES ieviesto sankciju apiešanu.

No ES Krievijas uzņēmumiem un personām ir aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas ar gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, ķimikālijas, ko var izmantot ķīmisko ieroču izgatavošanai, preces ar divējādu lietojumu, ko var izmantot arī militārām vajadzībām un citas.