Līdz ar pavasara sauli pirmos ziedus ver Latvijas Universitātes Botāniskā dārza, Pārdaugavā, magnoliju kolekcija, kas ir vecākā visā valstī, informē Botāniskā dārza pārstāvji.
Šobrīd izsmalcinātos ziedus vērusi Lēbnera magnolija (Magnolia x loebneri), taču, siltajiem un saulainajiem laikapstākļiem turpinoties, drīz pumpurus atvērs arī Ziemeļu magnolija (Magnolia kobus var. borealis) un citas pavasara ziedētājas.
Magnoliju dabiskais izplatības reģions ir Dienvidaustrumāzija un Amerika, galvenokārt, tropi un subtropi. Šobrīd savvaļā magnolijas koki aug vietās, kur klimata izmaiņas nav veicinājusi civilizācijas ietekme, galvenokārt, subtropu joslā un ap ekvatoru.
Magnolijas plaši kultivē Eiropā, lielākoties dienvidu un rietumu daļās, kur klimats ir maigāks. Latvija ir viens no tālākajiem ziemeļu punktiem, kur iespējams audzēt atsevišķas izturīgākās magnolijas. LU Botāniskā dārza brīvdabas ekspozīcijā ir 17 dažādas sugas un šķirnes. Ziedošo koku vecums sasniedz pat 60 gadu vecumu.
Magnolijas Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī (2017. g.)
Magnoliju nosaukums dots par godu franču botāniķim Pjēram Magnolam. Tās ir relikti augi, vieni no pasaulē senākajiem segsēkļu – ziedaugu pārstāvjiem. Pēc fosilo atlieku izpētes, magnolijas eksistējušas jau pirms 150 miljoniem gadu, tādējādi kļūstot par vienu no retajām tik senas izcelsmes augu sugām. Par šo seno izcelsmi liecina arī magnoliju primitīvais ziedu daļu izkārtojums. Ir izteikti minējumi, ka tieši magnolijas bijuši pirmie ziedošie augi uz zemes. Šo kokaugu un cilvēka savstarpējās attiecības sākās senajā Ķīnā. Budistu mūki stādīja savu tempļu tuvumā magnolijas kociņus, kuru tīri baltos ziedus līdz pat mūsdienām Austrumu zemēs uzskata par tīrības simbolu. Magnoliju ēteriskās eļļas izmanto parfimērijā un medicīnā.
Krāšņās magnolijas pie Latvijas Nacionālās operas (2017.g.)
