Uz saturu

Gada apskats 2020: kaislības Latvijas politikā

Pandēmija aizēnoja visu, un krīzes apstākļi šogad radīja arī pamatīgu spriedzi raibajā valdības koalīcijā. Varēja just, ka premjeram galīgi nav viegli vadīt valdību, kur viņa paša partija ir viena no mazākajām. Taču par 2020. gada centrālo notikumu kļuva Rīgas domes atlaišana un ārkārtas vēlēšanas. Atskatījāmies uz šā gada galvenajām norisēm Latvijas politikā.

2020. gada 31. decembrī 20:40

Gads politikā sākās ar pamatīgām kaislībām Rīgas domē. Uz kara takas bija nostājušies ilggadējie sabiedrotie — domnieki no "Saskaņas" un mēra Oļega Burova partijas "Gods kalpot Rīgai". Valdošā koalīcija izira, kad no amatiem izmeta mēra vietniekus Druvi Kleinu un Annu Vladovu. Savukārt Burova oponenti gatavojās patriekt arī mēru. Burovam tomēr izdevās novērst savu gāšanu. Tā vietā domnieki atlaida paši sevi. Mērs sasauca trīs sēdes, kurās nebija kvoruma. Tas nozīmē, ka dome ir rīcībnespējīga un jāatlaiž. Taču neatkarīgi no domnieku rīcības, viņu dienas rātsnamā jau bija skaitītas. Pašvaldību ministrs Saeimā bija iesniedzis domes atlaišanas likumu, ko parlaments arī pieņēma.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) akcentēja: "Rīgā Ušakovs bija izveidojis savu karaļvalsti ar vasaļiem, kuri katrs pārvaldīja un izsaimniekoja savu nozari."

Rīgas atslēgas ieguva pagaidu administrācija, kas rātsnamā aizsēdējās, jo Covid-19 dēļ ārkārtas vēlēšanas pārcēla no aprīļa uz augustu. Vēlēšanās, kurās piedalījās rekordzems balsotāju skaits, tikai 40 procenti, pārliecinoši uzvarēja "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" apvienotais saraksts. Par jauno mēru kļuva Mārtiņš Staķis.

Pārējās pašvaldības vēlēs nākamvasar, kad to skaits saruks no 119 līdz 42. Lielāku novadu veidošanu paredz reforma, ko pieņēma protestu pavadībā. Reformu Saeima apstiprināja ārkārtas apstākļos, deputātiem strādājot attālināti. Piesardzības pasākumus ieviesa pēc tam, kad ar Covid-19 saslima deputāts Artuss Kaimiņš, uz laiku paralizējot Saeimas darbu, jo daudzi politiķi nonāca pašizolācijā. Taču pret attālinātu strādāšanu iebilda opozīcija.

Gads nesa pārmaiņas valdības sastāvā. Nomainīti divi ministri. Pirmais amatu zaudēja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, jo viņam anulēja pielaidi valsts noslēpumam. Nemiro vietā par ministru kļuva Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs. Nākamais krita Juris Pūce. Viņš atkāpās, jo tika pieķerts melos. Pūce bija izmantojis Rīgas domniekiem paredzēto autostāvvietu atļauju, ko sākotnēji noliedza. Pūce darbu turpina Saeimā. Viņa skandāls nāca gaismā, pateicoties Rīgas domniekam Mārim Mičerevskim, kurš izstājies no "Latvijas attīstībai" un vērsies pretkorupcijas birojā par iespējamām nelikumībām šīs partijas finansēšanā. Notikušais sašķēlis politiskā spēka frakciju Rīgas domē, to pametuši "Latvijas attīstībai" trīs deputāti. Tikmēr par jauno pašvaldību ministru apstiprināts 28 gadus vecais Saeimas deputāts Artūrs Toms Plešs. Viņš ir pirmais ministrs, kurš dzimis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Tāpat gada nogalē pieredzētas izmaiņas partijā "KPV LV". Tās rindās sen jau vairs nav partijas dibinātāja Artusa Kaimiņa, tagad izslēgts tās līdzšinējais līderis Atis Zakatistovs, kurš atzina: "Pilnīgi viss, kas tika būvēts, principā ir drupas. Tā nav mana vieta vairāk."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Lai gan "KPV LV" turpinājusi šķelties, tā joprojām sola atbalstīt Krišjāņa Kariņa valdību, par kuras stabilitāti šogad šaubas bijušas ne reizi vien.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm