Galvaspilsēta tumsā neslīgs – kā Rīgas dome iecerējusi tērēties svētku apgaismojumam

Septembra sākumā Rīgā norisinājās nu jau par tradīciju kļuvusī "’Baltā nakts’’, kas galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus priecēja ar dažāda veida aktivitātēm un instalācijām, tostarp gaismas šoviem, kas arvien pieaugošās energoresursu krīzes dēļ nebija visai lēts prieks. Jau ar šo pasākumu Rīgā sākās izklaižu taupības vēsmas.

Kā "’tv3.lv’’ stāsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite, šī gada pasākuma budžets bijis aptuveni iepriekšējo gadu līmenī – līdz 150 tūkstošiem eiro, bet 11 projektu īstenošanai konkursa kārtībā piešķirti 138 tūkstoši eiro.

Lielāko daļu pasākuma tēriņu veidojušas radošās un tehniskās izmaksas, un šogad no kopumā 20 projektiem gaismas objekti nebūt neesot bijuši dominējošie. Precizētas atskaites no pasākuma īstenotājiem Rīgas dome saņems vien oktobra sākumā, bet no šobrīd apzinātās informācijas zināms, ka visdārgāk izmaksājusi igauņu mākslinieces Aļonas Movko-Magi projekcija "’Biopoētika’’, kuru izrādīja pilsētas kanālā pie Rīgas brīvostas pārvaldes ēka.

"’Kā noskaidrojām no producentiem, eksponēšana uz ūdens ekrāna, kur elektrības padeve tika nodrošināta ar strāvas ģeneratoru, sešu stundu darbības laikā izmaksāja 400 eiro. Tas ir šobrīd zināmais lielākais skaitlis vēl bez precizētajām izmaksām,’’ stāsta Šmite.

Vienlaikus viņa norāda, ka šī gada "’Baltajai naktij’’ nebija noteikti kādi ierobežojumi, piemēram, aizliegums izmantot objektus, kuru elektroenerģijas patēriņš būtu dārgs. Nevienam māksliniekam arī nebija nepieciešams no kaut kā, kas iecerēts, atteikties.

"’Tiesa, iespējams, par šo budžetu agrāk būtu noticis vairāk projektu, jo tomēr izmaksas tiem ir palielinājušās vidēji par 30%. Līdz ar to varbūt mēs būtu varējuši atļauties, piemēram, piecus projektus vairāk, ja situācija būtu cita. Bet citādi no nekā atteikties nebija nepieciešams,’’ atklāj Šmite.

"’Staro Rīga" budžetu novirzīs Valsts svētkiem

Ik rudeni bez "’Baltās nakts’’ parasti gaidām arī "’Staro Rīga’’ pasākumu, kura būtība ir izgaismot pilsētvidi. Ņemot vērā enerģētikas krīzi, Rīgas dome šogad lēmusi pasākumu tomēr nerīkot, taču tam iecerētais budžets netiks laists vējā – to novirzīs citiem svētkiem.

Kultūras pārvaldes vadītāja pastāsta, ka šogad "’Staro Rīga’’ organizēšanai tika ieplānoti 129 tūkstoši eiro, kas, kā viņa atzīst, nebija festivāla mēroga budžets. Tāpēc, "’ņemot vērā situāciju ar energoresursiem un taupību, kur mums katram gan individuāli, gan darba vietās ir pienākums būt ekonomiskākiem, Rīgas domē tika diskutēts, un Kultūras komisija pieņēma lēmumu, ka tomēr jāmeklē citas formas un risinājumi.’’

Lai arī sākotnēji izskanēja ziņas, ka "’Staro Rīga’’ budžets, ļoti iespējams, varētu tikt novirzīts 18. novembra svinību un Ziemassvētku norisēm, Šmite atklāj – būtībā viss pasākumam iecerētais budžets tiks novirzīts tieši Valsts svētku programmas paplašināšanai. Līdzekļi tiks tērēti dzīvās uguns instalācijas izvietošanai vairākās pilsētas vietās, kā arī četrās apkaimēs tiks rīkotas dažādas norises par godu 18. novembrim.

Ziemassvētki būs krāšņāki nekā pērn

Savukārt, beidzoties valsts svētkiem, drīz vien sāksies pilsētas sapošana Ziemassvētkiem. Šmite pastāsta, ka šogad adventes laikā plānots 25 pilsētas vietās, parkos izveidot atpūtas zonas, kuras būs rotātas ar LED gaismas virtenēm, kas papildinātas ar vides objektiem, kas jau atrodas Pilsētvides mākslas un noformējuma krājumā. Papildus līdzekļi ieguldīti LED virteņu iegādē – sagaidāms, ka tās būs krietni ekonomiskākas nekā ierastās.

Tāpat lemts, ka arī parki tiks izgaismoti uz Ziemassvētku laiku. Tiesa, to, vai svētku apgaismojums tiks saglabāts uz visu nakti vai vien konkrētas darba stundas, lems SIA "’Rīgas Gaisma’’, ar kuru galvaspilsētas dome aktīvi sadarbojas.

Plānots arī pilsētā izvietot 20 mazākas svētku eglītes un divas galvenās egles – Doma un Rātslaukumā. Būs arī daži jauni gaismas dekori uz Vanšu tilta. "’Tā kā plānā ir krāšņāk nekā pagājušajā ziemā. Cerams, situācija nepasliktināsies tik ļoti, ka pilsētas apgaismojumu varēsim paturēt tikai dažas stundas dienā,’’ teic Šmite.

Kas attiecas uz laika periodu, cik ilgi svētku apgaismojums galvaspilsētā uzkavēsies, iecerēts – Ziemassvētku gaismas pilsētā būs iedegtas līdz februārim. Vienlaikus Šmite atgādina, ka vēl nepieciešams sagaidīt SIA "’Rīgas Gaisma’’ lēmumu par to, kā viņi iecerējuši strādāt šajā energokrīzē.

"’Zinu, ka viņiem ir vairāki projekti un piedāvājumi, līdz ar to gala variants vēl nav nolemts un izrunāts ar pilsētas vadību. Mums vēl ir nedaudz jāpagaida, bet ir skaidrs, ka parki nebūs tumši un vēl janvārī gribam saglabāt šo noformējumu,’’ norāda Kultūras pārvaldes priekšsēdētāja.