Galvenās problēmas demokrātijas attīstībā – sociālā nevienlīdzība un lielais nepilsoņu skaits
Gandrīz 20 dažādu jomu eksperti pabeiguši darbu pie otra Latvijas demokrātijas audita pētījuma. Tajā novērtēts paveiktais desmit gados kopš Latvijas pievienošanas Eiropas Savienībai (ES). Lai arī valsts pārvaldē šajā laika kļuvusi ievērojami atvērtāka, joprojām valda liela neuzticība varai. Savukārt kā galvenās problēmas demokrātijas attīstībai šodien Saeima prezentētajā pētījumā tiek minētas sociālā nevienlīdzība un lielais nepilsoņu skaits.
Vērtējot demokrātijas attīstību pēdējā desmitgadē, pētnieki kā tālredzīgāko lēmumu nosauc pievienošanos ES un NATO.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Šo organizāciju priekšrocības pret ārējiem apdraudējumiem, tā pa īstam varam novērtēt tikai šobrīd – redzot notikumos Ukrainā. Zem Eiropas zila karoga daudz caurspīdīgāka kļuvusi arī valsts pārvalde.
Mazāk birokrātijas gan automātiski nenozīmējot iedzīvotāju uzticību valsts varai. Saeimas un valdības reitingi desmit gados samazinājušies. Tāpat liels trūkums jaunajai demokrātijai ir joprojām lielais nepilsoņu skaits.
Lai arī kāds varētu priecāties par šādu izvēli, kā liecina Ukrainas notikumi, tas ir tiešs valsts drošības apdraudējums. Tāpat liela problēma – nesamērīgi liela sociālā nevienlīdzība, līdz ar to modernizācijas augļus pilnā mēra bauda neliela sabiedrības daļa. Tam bija spiesti piekrist arī deputāti.
Vairāk skaties pievienotajā video.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
