Gatavojoties nākamajiem Dziesmu svētkiem, aicina ziedot senus svētku dvieļus

Helsinku latviešu deju kopa "Aurora" dvieļu danci atsāka dejot kovida laikā. Dvieļi ļoti labi noderēja distances ieturēšanai.

"Tā nav deja, kuru dejo pēc grāmatas." Dejotāji uzsver, ka dvieļu danču soļi mēdz būt atšķirīgi. Tajā pat laikā vienojošais ir tas, ka senā tautas deja tradicionāli ir pietiekami vienkārša, lai ikviens to ātri apgūtu.

"Pilnīgi noteikti dvieļu deju izjūtu kā kaut ko ļoti senu no mūsu tautas mantojuma. Zinām, ka ar dvieļiem tika dejots katrā Latvijas pusē citādāk, soļus var variēt," pauž deju kopas "Aurora" dejotājs Kārlis Caunītis.

"Interesanti, ka ir atribūtika, un, otrkārt, pati iesaiste cilvēkus ļoti aizrauj, viņiem ļoti patīk, un viņi grib vēl," saka deju kopas "Aurora" vadītāja Aiga Turuka.

Savas vecmāmiņas vairāk nekā simts gadus seno dvieli Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājam dāvina tautas deju dejotāja Ingrīda Briģe-Līdemane.

"Tā ir mana vecmamma – Minna Briģis." Senais dvielis ir sedzis daudzu kāzu šķīvjus, tas izmantots arī citos svarīgos viņas ģimenes notikumus. Tagad svētku dvieļa ziedotāja Ingrīda Briģe-Līdemane vēlas, lai senais ģimenes dvielis kalpotu tautas deju dejotājiem: "Nevajag lietas glabāt tikai tāpēc, ka tās man ir, lietai ir jādarbojas. Visu laiku jābūt darbībā, tad tā lieta ir dzīva."

"Dvielis mūsu tautai ir dvēseļu tilts," "Rīgas danču" vadītājs Ernests Spīčs skaidro svētku dvieļu seno nozīmi. Cilvēki jau ir atnesuši vairāk nekā desmit dvieļu, nepieciešami vismaz desmit reižu vairāk: "Es ceru vismaz kāds simts būs, tad varēsim, piemēram, pie Brīvības pieminekļa nodejot. Doma ir tāda, ka Deju svētkos ir jādejo dejas, kas ir pamatotas."

Dziesmu un deju svētkos bieži redzam konkrētu mūsdienu autoru veidotas dejas. Rīgas Latviešu biedrības nama dejotāji vēlas svētkos biežāk dejot senās tautu dejas. Tāpēc ikviens, kuram ir iespēja, aicināts ziedot senu svētku dvieli.