"Glābēji": Smiltenes VUGD ugunsdzēsēji – katrs ar savu stāstu par nonākšanu dienestā
Glābēji ik dienu sastopas ar neredzamu ienaidnieku, kas atnāk pēkšņi, nemanot un skarbi. Avārijas, ugunsgrēki, pašnāvības, neuzmanības. Režisors Armands Tripāns dokumentālo raidījumu ciklā "Glābēji" iepazīstina ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieku ikdienu. Sestais stāsts ir par Smiltenes VUGD glābējiem – par vērtību harmoniju.
Smiltene. Lai kļūtu par glābēju, nav viena noteikta stāsta. Smiltenes maiņas biedriem, katram savs.
Viens reiz bijis dusmās par glābēju darbu. Dega viņa paša kombains. Šķitis, pārāk lēnu darbojās un neveikli. Nākamajā dienā pieteicās pats darbā, lai saprastu, kas ir kas. Palicis jau gadus desmit.
Savukārt Klāvs ir spēcīgs, jauns čalis – gribējis būt spēcīgs un tuvākā vieta, kur tādam kļūt, bijusi ugunsdzēsēju brigāde.
Notikumi daudz un dažādi, taču degot mazāk, jo cilvēki prātīgāki, taču uz šosejām – tā ir bēdu ieleja. Paši, steidzoties palīgā kādam, iekļūst avārijas situācijās – kur citi nelaiž, nogriež ceļu un traucē.
"Glābēji": Smiltene
Smiltenes vada komandiera vietnieks Jānis Lapiņš stāsta – vistraģiskākie notikumi ir avārijas, it sevišķi, ja tajās cietuši bērni, jo tādos brīžos neviļus nākas aizdomāties par savu ģimeni. Viņš arī norāda, ka glābējs nekad nezina, uz kādu notikumu brauc. Iespējams, galapunktā būs jāglābj kāds savējais. "’Tas parāda to, cik dzīve patiesībā ir trausla un var aprauties jebkurā momentā,’’ teic vada komandiera vietnieks.
Jānis arī uzsver – uguns nešķiro, vai esi bagāts vai nabags. Jā, nevar noliegt, ka sociāli nelabvēlīgi apstākļi, piemēram, smēķēšana un pastiprināta alkohola lietošana dzīvesvietā, pastiprina negadījuma iespējamību, tomēr no ugunsgrēka nav pasargāts pilnīgi neviens.
Ja liesmas ir izcēlušās un no tām kāds jāglābj, ugunsdzēsēji uz sekundes simtdaļu apdomājas arī par savu drošību, novērtējot riskus. Taču lai arī kādi tie būtu, viņi iet ugunī, jo – ja jāiet, tad jāiet.
"’Pirms tam tu novērtē riskus, bet tobrīd arī domā: "’Es iešu iekšā, un ar mani nekas nenotiks.’’ Ja jāiet, tad jāiet. Vienalga, vai tur bērns raud, ir sieviete, kaut vai kaķis – jebkura dzīva būtne. Tev vienkārši ir jāiet. (..) Dzimtene sauc – tev jāiet. Tikai pēc tam domā par to, ka kaut kas varēja notikt. Bet tu noskaties un atkal domā: "’Ja vienreiz izgāju, nākošreiz arī iziešu.’’ Protams, tas viss ir līdz vienam brīdim,’’ par bīstamību darbā stāsta Jānis.
Viņš atzīmē: "’Tā tomēr ir mūsu zeme. Pašiem savs karogs – ja nevaram pacelt, tad jāvelk vismaz pa zemi. Kaut kā tas ir jātur. Kurš vēl, ja ne mēs?’’
Tiesa, glābēja pienākumu pildīšana ne vienmēr ir vienkārša. To it īpaši apgrūtina personāla trūkums, kas nevienam nav noslēpums. Jaunā paaudze pat vēlētos dienestam pieteikties, taču viss ātri vien beidzas, kad sarunā iesaistās fiziskās sagatavotības normatīvi, atzīst, Smiltenes posteņa komandiere Ineta Bērziņa.
Lasi vēl: VUGD vakanču katastrofa: papildu "graši" pie algām jaunus darbiniekus nesola
"’Atnāk jauns puisis, 18 gadi, tikko pēc vidusskolas. Cenšos izstāstīt, ka viņa vecumā vajadzētu sākt ar Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu, bet viņš uzstāj, ka ļoti grib būt ugunsdzēsējs glābējs. Iedodu fizisko normatīvu sarakstu, un viņam, tikai paskatoties uz to un ieraugot tos ciparus, kas jāizpilda, jau ieplešas acis.
Beidzam pārrunas, noejam lejā uz garāžu, un lūdzu pacelt hidrolisko instrumentu no autocisternas. Ja to nevar izkustināt, tad par kādu fizisko sagatavotību varam runāt?! Arī uzliekot elpošanas aparātu uz muguras, to nevar noturēt, cilvēks krīt atpakaļ. Tur jau bija skaidrs, ka fizisko normatīvu pārbaudījumus nenokārtos. Un tā tas diemžēl ir,’’ nelāgo situāciju ieskicē komandiere.
Savukārt otra VUGD pamata problēma ir daudzviet šausminoša paskata depo. Tiesa, Smiltenei ir paveicies – pirms gadiem sešiem tika atklāts pavisam jauna ugunsdzēsēju daļa, taču pirms tam glābējiem joprojām bija sausā tualete, bija tikai aukstais ūdens, un tas pats jānes no āra.
Lasi vēl: "40% neatbilst darba aizsardzības prasībām." Trešdaļu šausminošo VUGD depo beidzot nomainīs jauni
Nobeidzot uz patīkamas nots – smilteniešiem ir arī savs dienesta kaķis. Rudu toņu izraibināts peļu junkurs vārdā Bosītis. "Plāns ir viņu uzbarot. Viņš tomēr ir vīrietis, vajadzētu tādu kreptīgāku!" teic vada komandiera vietnieks Jānis.
Projektu "Glābēji" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Glābēji" saturu atbild producentu grupa SIA "Video Factory". #SIF_MAF2022

Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
