Iedzīvotāji vēlas panākt naktsmiera likuma ieviešanu
Tapis plāns trokšņa mazināšanai Rīgā un pilsētas apkaimē, tomēr tas neparedz nekādus ierobežojumus izklaides vietu trokšņa ierobežošanai. Iniciatīvai par īpašā naktsmiera likuma pieņemšanu pagaidām izdevies savākt nepilnus trīs tūkstošus parakstu, vēsta TV3 Ziņas.
Rīgas pašvaldības policijā pērn saņemts vairāk nekā desmit tūkstošu iedzīvotāju iesniegumu par trokšņošanu. Cilvēkus bieži traucē automašīnu, vilcienu, lidmašīnu vai rūpnieciskās darbības radītie trokšņi. Tomēr vislielāko sašutumu un bažas rada izklaides vietas, kas ducina basus līdz rītausmai. Terases, kuru skandas skan visu nakti. Pasākumi un koncerti bez skaņas un laika ierobežojumiem.
Ja saimnieciskās darbības radīto troksni kaut cik regulē likums, skaļai izklaidei teju nav ierobežojumu.
"Šobrīd, godīgi sakot, nav īsti neviena, kas iestājas par iedzīvotāju interesēm, un tas ir ļoti bēdīgi, ka mums, iedzīvotājiem, ir jātērē tik daudz laika, tik daudz resursu, lai aizstāvētu pavisam vienkāršas tiesības uz miegu."
Daudzos iedzīvotājos neizpratni rada, ka vides trokšņus nodala no izklaides radītajiem. Tiem ir absolūti atšķirīgi regulējumi un ierobežošanas mehānismi.
"Mums ir dažādas institūcijas, kas patiesībā kontrolē šos dažādos trokšņu veidus," saka Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.
Ozola atzīst, ka trokšņu samazināšanā Rīgas domes spēkos ir darīt tikai to, ko valsts tai deleģējusi.
"Šobrīd Rīgas pašvaldības policija var kontrolēt arī pārkāpumus, kas ir saistīti ar pārmērīgu trokšņošanu un ko rada gan fiziskas, gan juridiskas personas."
Arī Ekonomikas ministrijā izveidotajā darba grupā darbs norit ārkārtīgi lēni, un tas esot sākts pārāk vēlu.
"Ziņojumam ir jābūt iesniegtam 1. novembrī, es šobrīd, godīgi sakot, neredzu, kā tas varētu tikt izdarīts. Šobrīd neesmu redzējusi arī nevienu priekšlikumu no kāda cita, kā vien no mums pašiem," spriež Ozola.
Iniciatīvas par Naktsmiera likumu mērķis ir pasargāt ikviena iedzīvotāja tiesības uz naktsmieru, miegu un atpūtu nakts laikā. Lai par likumu diskutētu Saeimā, tam vietnē Manabalss.lv ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu, no kuriem savākts mazāk par trešdaļu.
"Vismaz diskusiju par šo jautājumu šī iniciatīva ir pelnījusi. Vai tas tiešām rezultēsies likumā – es nezinu – tā ir parlamenta griba un tur ir dažādi viedokļi," saka Ozola.
Nesen veiktā pētījumā noskaidrots, ka trokšņa iedarbība, īpaši ilgstoša var izraisīt ne vien miega traucējumus, bet arī sirds-asinsvadu sistēmu saistītus traucējumus, piemēram, paaugstinātu spiedienu.
"30 tūkstošiem Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju troksnis varētu būt iemesls, kāpēc viņiem ir miega traucējumi. Tas ir izrēķināts, ņemot vērā trokšņu kartes," spriež RSU Aroda un vides medicīnas katedras docente, vadošā pētniece Žanna Martinsone.
Martinsone uzsver, ka svarīgi ir, kā mēs regulējam to, ka tieši tur būs izklaides vieta vai notiks tas pasākums.
"Tad varbūt vajag skrupulozāk šīs lietas sakārtot – vai nu tas ir Naktsmiera likumā, vai tas ir jau esošajos normatīvajos aktos jāiestrādā sadarbībā ar iedzīvotāju iniciatīvām," saka RSU Aroda un vides medicīnas katedras docente, vadošā pētniece Žanna Martinsone.
Izklaides nozarē valda bažas par šādu likuma iniciatīvu.
"Mēs jau tā dzīvojam visklusākajā Eiropas galvaspilsētā. Rīgā, it īpaši Vecrīgā vispopulārākajā vietā restorāniem un bāriem ir ar nosaukumu "izīrē". Mēs diemžēl, ejot pa Vecrīgas ielām, redzam, ka nemāku teikt precīzi cik, bet nu trešdaļa vismaz ir neapkalpotas telpas. Šī iniciatīva neko nedos, lai tas uzlabotos, mēs principā pārvēršamies par ļoti lielu guļamrajonu."
Iedzīvotāju domas par vajadzību pēc naktsmiera likuma dalās. Daži uzskata, ka izklaide ir daļa no pilsētas dzīves un ar šī brīža ierobežojumiem ir gana, tomēr citiem šķiet, ka vajadzētu naktsdzīvi regulēt stingrāk.
"Es domāju, ka regulēt it kā varētu, bet man šķiet, ka daļēji arī naktsdzīve atbrīvo mūsu sajūtas un enerģiju un atmosfēru, un kaut kā arī veido citu Rīgu droši vien un citas sajūtas," saka Inita.
"Vakara stunda katram ir svarīga. Darbs katram ir smags. Visu dienu strādājam, vakarā esam pelnījuši kārtīgi atpūsties, arī izgulēties noteikti," norāda Marija Luīze.
"Noteikti vajag, tagad jau kaut kādi ierobežojumi ir, tā trokšņošana laikam līdz vienpadsmitiem bija. Bet vai lielāku ierobežojumu vajag? Varbūt jā, varbūt ne," spriež Antons.
"Pēc vienpadsmitiem jau īsti nevar trokšņot, man liekas, ja to ievēro, tad jau vajadzētu būt visam kārtībā. Ja to neievēro, tad slikti," saka Liene.
Gan Rīgas pašvaldība, gan valsts institūcijas šobrīd prāto, kā rast līdzsvaru starp nozares interesēm un iedzīvotāju tiesībām atpūsties klusumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
