Ieguvuši nulle punktu: netrūkst tādu jauniešu, kuriem matemātikas zināšanu faktiski nav
Apkopoti provizoriskie vidusskolu centralizēto eksāmenu rezultāti. Kopumā tie ir ļoti līdzīgi pērnajam gadam. Skolēniem vislabāk veicies valodās, bet zemākais sniegums nu jau ierasti ir matemātikā. Turklāt matemātikas eksāmenā šogad arī nepieredzēti liels izkritušo skaits. Šo valsts pārbaudes darbu nokārtot nav bijis pa spēkam vairāk nekā 2700 skolēnu jeb katram piektajam eksāmena kārtotājam.
Matemātikas eksāmens vidusskolēniem gadu no gada ir lielākais klupšanas akmens, taču šajā eksāmenu sesijā šis pārbaudes darbs pārāk ciets rieksts izrādījies nepieredzēti lielam vidusskolēnu skaitam.
Nokārtošanai nepieciešamo slieksni 15% eksāmena optimālajā līmenī šogad nav spējuši sasniegt 2700 skolēnu jeb aptuveni katrs piektais šī pārbaudes darba kārtotājs. Vēl 50 izkrituši arī augstākā līmeņa eksāmenā, kas nozīmē, ka kopumā šogad matemātikas eksāmenu nenokārtojušo skaits ir teju divreiz lielāks nekā pērn.
"Tas ir saistīts ar to, ka, pirmkārt, šogad 10% vietā ir 15%. Un, ja pagājušajā gadā būtu bijuši šie paši 15%, izkritušo skaits būtu bijis diezgan līdzīgs. Ņemsim arī vērā, ka matemātikas eksāmenu ļoti daudzi pārkārtoja, tie ir tie skolēni, kas pagājušogad nenokārtoja eksāmenu – matemātikas eksāmenu optimālajā līmenī var kārtot 11. klasē vai profesionālajās izglītības iestādēs 2. un 3. kursā."
Provizoriskie vidusskolas eksāmenu rezultāti turklāt iezīmē vēl kādu mūsu izglītības sistēmai neglaimojošu tendenci – netrūkst tādu jauniešu, kuriem matemātikas zināšanas pat nav zemas – to faktiski nav vispār.
"Mums ir arī tādi skolēni, kas nevienu punktu nav dabūjuši eksāmenā. Matemātikas eksāmenu vērtētāji ir pārsteigti par to, ka ir diezgan daudz arī tukšu lapu, ka skolēni pat nav centušies pildīt, skolēni nav ieradušies uz eksāmenu otro daļu, arī tādi fakti mums ir."
Tik liels izkritušo skaits ir šokējošs, tā saka Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības vadītāja Aleksandra Ivanova. Viņasprāt, šā gada vidusskolas eksāmens nemaz neesot bijis tik grūts, un tas nozīmē, ka problēma ir plašāka. Iespējams, daudzās skolās matemātikai mācīšanai netiek pievērsta pietiekama uzmanība.
"Protams, ka problēma ir, jo matemātikā nevar vienreiz dzirdēt un ar to pietiek. Ir jābūt sistemātiskam darbam. Jo ar matemātiku ir, kā ar sportu, lai sasniegtu kādus rezultātus, viņi trenējas. Nav tā, ka es zinu, ka varu noskriet tos 10 kilometrus, un rīt es neskriešu treniņu. Ar matemātiku jau ir tāpat. Un laikam kaut kur šis treniņa posms mums ir pazudis."
Jānorāda, ka vidējie valsts pārbaudījumu rezultāti šogad nemaz tik slikti nav.
Eksāmenos optimālajā līmenī angļu valodā vidējais vērtējums šogad ir 62%, latviešu valodā – 55%, bet matemātikā – 34%, un sniegums ir teju identisks vidusskolēnu pērn uzrādītajam rezultātam.
Nedaudz labākas skolēnu zināšanas tikmēr paveras augstākajā līmenī – tur vidējais rezultāts angļu valodā ir 66%, latviešu valoda – 55%, savukārt matemātikā – 59% – arī šeit teju identisks sniegums kā pērn.
Jānorāda, ka nākamgad centralizēto eksāmenu nokārtošanas latiņu plānots palielināt līdz 20%. Un tas nozīmē, ja skolēnu zināšanas neuzlabosies, matemātikas eksāmenā izkritušo skaits būs vēl katastrofālāks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
