"Rail Baltica" būvniecība ir ilgstoši apgrūtinājusi satiksmi Rīgas centrā, taču rezultāts jau ir: apkārtnē kļūst sakārtotāka un ērtāka. Noslēgusies pirmā kārta projektā, kurā topošo dzelzceļu integrē galvaspilsētas infrastruktūrā. Lielākās pārmaiņas līdz šim piedzīvojusi Ģenerāļa Radziņa krastmala, kā arī teritorija ap Centrāltirgu un autoostu.
Pagājušajā vasarā šajā vietā bija milzīgs asfaltēts laukums, stāvlaukums, tad šā gada laikā teritorija ir kardināli izmainījusies un ieguvusi ērtu un patīkamu vidi.
Būvdarbus, kuros sāka darbu pie "Rail Baltica" dzelzceļa integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā, šogad bija pamanījis ikviens autovadītājs, kura maršruts veda pa 11. novembra krastmalu. Šoferi bija spiesti uz strādnieku rosīšanos noraudzīties, sēžot sastrēgumos. Objektā visi darbi gan ir pabeigti un apkārtne ap Rīgas Centrāltirgu un autoostu, līdz ar to mainījusies līdz nepazīšanai.
"Šobrīd ir pārbūvēti vairāki krustojumi, veikta tiltu atjaunošana, pilnībā pārbūvēta Radziņa krastmala līdz pat Jēzusbaznīcas ielai. Tad mums ir trīs objekti, kur vēl darbi notiek, tas ir Timoteja un Turgeņeva krustojums un Gogoļa iela," saka Rīgas pašvaldības Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Slimbahs.
"Ir sakārtoti vismaz krustojumi ar sliedēm, nav jākratās, var līgani braukt. Ir papildu jauna opcija kreisajam pagriezienam Puškina ielā, lai atslogotu stacijas mezglu. Es uzskatu, ka šeit visas puses ir ieguvušas," saka Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Projekta laikā uzlabota arī velo un gājēju infrastruktūra, izbūvētas velojoslas, uzstādīti vairāki jauni luksofori, kas ļaus ērtāk piekļūt Daugavai, šķērsojot noslogoto Radziņa ielu. Jau šobrīd uzbūvēta arī jauna apļveida rampa, kas nākotnē savienos Maskavas ielu ar plānoto "Rail Baltica" dzelzceļa tiltu pār Daugavu.
"Šobrīd faktiski ir jāgaida, kad lielais "Rail Baltica" projekts uzņems apgriezienus un tiks pabeigts tilts pār Daugavu. Tad paliks pavisam maz savienot tiltu ar rampu un būs vēl viens savienojums pār Daugavu, kuru varēs izmantot ne tikai vilcieni, bet arī gājēji un riteņbraucēji," teic būvkompānijas "LNK Industries" valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.
Rīgas pašvaldība gan šobrīd pabeigusi vien aptuveni vienu piekto daļu no plānotajiem darbiem. Priekšā vēl 13. janvāra ielas sakārtošana, tāpat citu dzelzceļa trasei pieguļošo teritoriju labiekārtošana jau ir projektēšanas vai saskaņošanas stadijā un tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ar būvdarbiem galvaspilsētā būs jāsadzīvo vēl vairākus gadus.
"Šis ir tāds sprinta posms garākā maratonā, kas stiepjas līdz 2030. gadam. Attiecīgi arī paralēli šiem "Rail Baltica" darbiem, arī pilsēta īstenos savus objektus un šo objektu kopums ir aptuveni 37 objekti. Ja mēs runājam par "Rail Baltica" projekta darbiem, tad no viņiem tuvākā gada vai divu laikā, no viņiem varētu būt tā lielākā ietekme uz satiksmi. Jo principā pabeidzot mūsu darbus, sākas viņu tāda aktīvākā fāze," pauž Slimbahs.
Pašvaldībā norāda, tik lieliem sastrēgumiem, kādus pieredzējām šovasar, Rīgā vairs nebūtu jābūt, taču ar dažāda veida satiksmes apgrūtinājumiem, šoferiem ir jārēķinās arī turpmāk. Un viena no sāpīgajām vietām pavisam drīz jau atkal būs 11. novembra krastmala. Šajā vietā jau šogad plānots sākt darbus pie jaunā "Rail Baltica" tilta būvniecības.
