Iezīmēt Latviju Eiropas kartē kā kvalitatīvu pārtikas ražotāju. Saruna ar "Dobeles dzirnavnieks" vadītāju

"tv3.lv" kampaņā "Latvijas muzikālie labumi" iepazīstina ar dažādiem vietējiem uzņēmumiem un to nozaru aktualitātēm.

AS "’Dobeles dzirnavnieks’’, iespējams, pirmajā mirklī asociējas ar miltiem tumši zaļā papīra iepakojumā, bet, kā "’tv3.lv’’ uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, pēdējos padsmit gadus uzņēmuma saražoto produktu klāsts ievērojami papildināts.

"’Pamata produkts vēl aizvien ir milti, kas ir mūsu lepnums. Taču pirms 11 gadiem uzsākām arī pastas ražošanu, kas bija nākamais likumsakarīgais solis. Pirmo ražotni atvērām 2012. gadā, gadu vēlāk izveidojām spageti ražotni, bet 2021. gadā atklājām vēl trešo lieljaudas pastas ražotni,’’ pastāsta Amsils.

Savukārt visnesenāk pārtikas produktu klāstam pievienojušās graudaugu pārslas – pirmā ražotne uzbūvēta pirms septiņiem gadiem, bet 2021. gadā uzbūvēta vēl bioloģiski audzēto graudaugu pārslu pārstrādes rūpnīca.

Runājot par to, cik lielā cieņā latviešiem ir pasta, Amsils atklāj – ja salīdzinām sevi ar Itāliju, kas ir pastas lielvalsts, Latvijai vēl ir kur nopietni augt, proti, viens itālis gadā apēd vairāk nekā 20 kilogramus pastas, bet viens latvietis – aptuveni 4,5 kilogramus.

Ar vidējo pārslu patēriņu ir līdzīgi – viens latvietis gadā apēd aptuveni 3,5 kilogramus pārslu. Te gan "’Dobeles dzirnavnieka’’ šefs piebilst, ka pārslu kategorijā iekļautas gan auzu, gan brokastu pārslas, līdz ar to šis rādītājs nav tik viennozīmīgs, taču, viņaprāt, auzu pārslu patēriņš varētu veidot lielāko daļu, proti, divus kilogramus.

Amsils arī norāda, ka uzņēmuma ražošanas jaudas ļautu nodrošināt vēl lielāku vietējo pieprasījumu. "’Piemēram, ja pieņemam, ka viens latvietis gadā tiešām apēd 4,5 kilogramus pastas, uz visu valsti tās būtu aptuveni 8500 tonnas – "’Dobeles dzirnavnieks’’ šodienas ražošanas jaudas ļauj šo apjomu saražot mēneša laikā. (..) Līdzīgi būtu arī pārslu ziņā, kur visiem iedzīvotājiem nepieciešamo apjomu mēs varētu saražot pat pāris nedēļu laikā.’’

"Dobeles dzirnavnieka" produktus patērē 70 pasaules valstīs

Ņemot vērā uzņēmuma ražošanas jaudas, lielākā "’Dobeles dzirnavnieks’’ produkcijas daļa tiek eksportēta. Milti lielākoties ir lokāls produkts. Ar tiem uzņēmums pamatā apgādā maiznīcas Latvijā un Baltijā, citus industriālos klientus un mazumtirgotājus – galu galā miltu eksports veido 35 līdz 40%.

Turpretim pārslu un pastas eksporta apjoms ir virs 90%. "’Procentuālā izteiksmē tas varbūt izklausās daudz, bet jāsaprot, ka mūsu ražošanas jaudas ir tiešām lielas, tādēļ, rēķinot tonnās, liela daļa produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū, kas mums ir ļoti svarīgs. Mūsu stratēģija vienmēr bijusi attīstīt eksportspēju, kas ļauj būt spēcīgiem arī vietējā tirgū,’’ skaidro Amsils.

Kas attiecas uz eksporta valstīm, kurās tiek nogādāta "’Dobeles dzirnavnieka’’ produkcija – tās svārstās no 60 līdz 70. Pamatā tās ir Eiropas un Skandināvijas valstis, taču ir arī eksotiskāki galamērķi, proti, Āzijas un Āfrikas valstis, tostarp Japāna, Dienvidāfrika un Jaunzēlande.

Amsils piebilst, ka uzņēmums eksportā koncentrējas uz importējošajām valstīm, kuras pašas šādus produktus neražo vai nespēj to izdarīt pietiekamā daudzumā.

Tāpat uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norāda – tā mērķis vienmēr bijis ja ne visas pasaules, tad vismaz Eiropas kartē Latviju iezīmēt kā uzticamu, kvalitatīvu pārtikas ražotāju un eksportētāju. Tas vienā ražošanas segmentā arī izdevies, proti, statistikas dati rāda – Latvija starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ieņem 2. vietu kā lielākais pārslu eksportētājs. Savukārt pastas eksportā Latvija ES ieņem septīto vietu.

Amsils vēl atklāj, ka eksports savā ziņā ļauj eksperimentēt ar produkciju, precīzāk, tās veidiem un formām, jo valstu vēstures un tradīciju dēļ atšķiras pieprasījums. Piemēram, Latvijā iecienītākie pastas veidi ir fusilli (spirāles), cornetti (radziņi), spageti un penne (trubiņas), taču kopumā "’Dobeles dzirnavnieks’’ ražo ap 20 formu makaronu, no kurām daļa tiek ražota tikai konkrētam eksporta tirgum.

Uz mūžīgo jautājumu, kāds tad ir pareizs nosaukums – "pasta" vai "makaroni", Amsils smaidot atbild, ka, lai arī Latvijā ierasts lietot vārdu "makaroni", precīzāk šos mīklas izstrādājumus būtu dēvēt par pastu, jo makaroni ir tikai viens no daudzajiem pastas veidiem – gludas trubiņas ar taisniem galiem.

Panākumu atslēga – vairāku faktoru kopums

"Dobeles dzirnavnieks" ir iemantojis Latvijas pircēju mīlestību – šāda sajūta uzņēmumam ir, un to tiešā veidā apstiprina arī augošie vietējās pārdošanas apjomi. "’Vēsturiski mūsu pamata lepnums ir Ekstra – milti, kas jau daudzus gadus pēc kārtas saņēmuši Latvijas "’Gada preces’’ titulu. Lēnāk mums veicas ar pastas segmentu, kas ir saprotami, jo daudziem sākotnēji bija maldīgs priekšstats, ka pastu var saražot tikai Itālijā, taču mums ir izdevies šo stereotipu lauzt, ko pierāda pēdējos gados pieaugošie pārdošanas apjomi.

Savukārt ar pārslu segmenta attīstību mums veicās salīdzinoši straujāk, iekarojot mūsu pircēju sirdis un vēderus. Arī šeit patēriņa apjomi pieaug – tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa,’’ stāsta Amsils.

Kas ļāvis uzņēmumam iemantot pircēju simpātijas? "’Dobeles dzirnavnieks’’ valdes priekšsēdētājs norāda, ka tas ir vairāku faktoru kopums, tostarp produktu kvalitātes un cenas attiecība, investīcijas pareizā laikā un apjomā, kā arī pareiza produktu virzīšana tirgū.

Tiesa, arī vietējā tirgū neiztikt bez konkurences. Pastas segmentā lielākā konkurente pašmāju veikalos ir Itālija, pārslu – Lietuva, Igaunija, Polija, Vācija un Somija, bet miltu – Lietuva, Igaunija, Polija un arī Ukraina.

No Covid-19 pandēmijas līdz ugunsgrēkam – pēdējo gadu izaicinājumi

Lai arī "’Dobeles dzirnavnieka’’ ražošanas un pārdošanas apjomi pakāpeniski turpina pieaugt, uzņēmums pēdējo gadu laikā līdzīgi kā citi saskāries ar lērumu izaicinājumu. Vispirms nāca Covid-19 pandēmija, kad iedzīvotāji vīrusa nepazīšanas un baiļu iespaidā īsā laikā izpirka veikalu plauktus, kuros atradās ilgāk uzglabājama pārtika, tostarp "’Dobeles dzirnavnieka’’ saražotā. Tas piespieda pārdomāt ražošanas un piegāžu apjomus.

Pēc tam Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Pareizas uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas dēļ, kas jau ilgtoši paredz nesadarboties ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju, nebija jādomā par eksporta tirgu pārorientēšanu. Tomēr vietējā tirgū atkal sākās panika – īslaicīgi tika izpirkti veikalu plaukti, kara ietekmes dēļ pieauga energoresursu cenas un pieauga graudu eksports. Amsils norāda – tā ietekmē piedzīvots vēl nekad iepriekš nepieredzēts un vēsturiskus rekordus sasniedzošs cenu kāpums. "’Tā ir galvenā [kara] ietekme, kuru izjutām un izjūtam vēl aizvien.’’

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs piebilst, ka šobrīd gan cenas ir stabilizējušās, taču ne energoresursu, ne graudu cenas nebūt nav atgriezušās to pirmskara līmenī. Amsils min, ka arī tuvākajā laikā, visticamāk, cenu kritumu nevarēs redzēt, jo biržas cenas ir ļoti jutīgas pret ārējiem notikumiem, it īpaši Melnajā jūrā – pēc katras negatīvas ziņas tirgus strauji reaģē, bet šī reakcija tūlītēji un tieši ietekmē izdevumus uzņēmuma pusē.

Amsils arī neslēpj, ka pērn piedzīvoto resursu cenu kāpumu neviens ražotājs nav bijis spējīgs absorbēt savā iekšienē, proti, pieauga arī "’Dobeles dzirnavnieka’’ produktu cenas veikalos. "’Ja ražotāja produkta cenu vislielākā mērā veido izejviela, kuras izmaksas pieaug, ir tikai loģiski, ka pieaug arī cenas veikalos,’’ teic uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Tāpat pa kabatu ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējiem iesitusi stabilā EURIBOR procentu likmes celšana, kas, savukārt, sadārdzinājusi kredītmaksājumus.

Jāatgādina, ka arī daļu Latvijas lauksaimnieku skāra 7. augusta pēdējo gadu postošākā vētra, kurā krusa ne tikai izsita mājokļu un mašīnu logus, bet arī pilnībā nopostīja ražas. Amsils norāda, ka lauksaimniekiem šogad vispārīgi bijis smags gads, sākot ar lielākiem sausuma periodiem un beidzot ar lielgraudu krusu, it īpaši Zemgales pusē. "’Dobeles dzirnavnieks’’ ir apzinājis savus partnerus, kuri vētrā cietuši, un ar tiem spriedis par palīdzības iespējām vētras seku mazināšanai.

Savukārt kas attiecas uz vētras nesto postu Latvijas lauksaimniekiem kopumā, uzņēmuma valdes priekšsēdētājam zināms – situācijai, kur dabas katastrofas dēļ graudaugu trūkst, nevajadzētu izveidoties. Šādu iespējamība pat pilnībā izslēgta, jo Latvija jau vēsturiski saražo pat divas reizes vairāk graudu, nekā nepieciešams mūsu iekšējam patēriņam. "’Tādēļ, lai mums pietrūktu graudaugi, katastrofai jānotiek lielākā mērogā,’’ teic Amsils un piebilst: "’Pret Latvijas kopražu vētrā varētu būt zaudēti aptuveni 5%, kas, tiesa, [teritoriāli] lokālā līmenī nenoliedzami ir liela katastrofa.’’

Tāpat pats "’Dobeles dzirnavnieks’’ piedzīvoja nelaimi – uzņēmuma dzirnavās izcēlās vairāk nekā 500 kvadrātmetru plašs ugunsgrēks, kura dēļ cieta ēkas konstrukcijas, tehniskās iekārtas un cauruļvadi. Kopš nelaimes, kas notika jūlija vidū, ražotnē uzsākts atjaunošanas process un, kā norāda Amsils, darbi varētu tikt pabeigti oktobrī. Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu ar klientiem noslēgto līgumu izpildi, produkcijas piegāde novirzīta uz grupas uzņēmumiem. Savukārt pastas un pārslu ražošana, kā arī graudu pieņemšana notiek pilnā apmērā.

"’Ar kolēģiem ironizējam, vaicājot: "’Nu, kas būs nākamais?!’’ Bet paredzēt to, kas vēl var pēkšņi uzkrist uz galvas, ir ļoti grūti. Taču tā ir laba skola gan mums, gan jebkuram citam uzņēmējam, proti, spēt nemitīgi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un spēt to izdarīt operatīvi,’’ teic Amsils.

Vēlas palielināt eksporta apjomus

Neraugoties uz nemitīgajiem izaicinājumiem, "’Dobeles dzirnavnieks’’ turpina strādāt arī pie uzņēmuma attīstības. Amsils pastāsta, ka šobrīd notiek darbs pie graudu uzglabāšanas jaudu palielināšanas, kas būtībā nozīmē arī ražošanas apjoma pieaugumu. "’Plānojam tuvāko divu mēnešu laikā pabeigt šo projektu, kurš ir apjomīgs, bet ļoti vajadzīgs, jo dos stabilitāti – pamata izejvielas varēsim nodrošināt nepieciešamajā daudzumā un ilgākam periodam,’’ teic valdes priekšsēdētājs.

Savukārt nākamajā gadā turpināsies darbs pie pastas un pārslu pārdošanas apjomu palielināšanas eksporta tirgos – šo mērķi palīdzēs sasniegt pirms diviem gadiem uzbūvētās jaunās ražotnes.

"’Tie ir tuvākās nākotnes mērķi un prioritātes – pēc tam jau skatīsimies uz priekšu! Kā paši smejamies – mēs tāpat kā Rīga nekad nebūsim gatavi,’’ nobeigumā teic Amsils.

Kampaņai "’Latvijas muzikālie labumi’’ radīta arī īpaša mājaslapa "’latvijaslabums.lv’’, kurā jau atrodami pirmie uzņēmumu stāsti un dziesmas, savukārt, kurām pakāpeniski pievienosies arī nākamie. Tāpat, tā kā "Latvijas Labums" ir ilgtermiņa kampaņa, tajā joprojām aicināts piedalīties ikviens uzņēmējs, rakstot pieteikumu [email protected].