"Igauņi savu valsti mīl vairāk" – VID vadītāja vīlusies par latviešu iecietību pret kontrabandas precēm
Skaudru ainu rāda jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret kontrabandas precēm. Aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nelikumīgu produktu iegādi neuzskata par kaut ko nosodāmu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Baiba Šmite-Roķe atzīst, ka šo rādītāju neiešana mazumā ir nepatīkams pārsteigums, kas daudz pasakot par Latvijas sabiedrības morāli.
Igauņi acīmredzot savu valsti mīl daudz vairāk. Tik skaudras atziņas VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe paudusi pēc jaunākā pētījuma par kontrabandu Baltijas valstīs.
Līdzīgi kā ar ēnu ekonomiku kopumā, arī kontrabandas preču apriti ir sarežģīti aptvert un nomērīt. Viens no variantiem – par šo pelēko rūpalu pajautāt pašiem iedzīvotājiem. To dara jau vairākus gadus, un arī jaunākie secinājumi skaudri.
Visās trijās Baltijas valstīs veikta aptauja atklāj, ka trešdaļa latviešu un lietuviešu šādu nelegālu produktu iegādi neuzskata par kaut ko nosodāmu. Igaunijā šīs īpatsvars ir krietni mazāks. Populārākās kontrabandas preces ir cigaretes, un Latvijā 12% iedzīvotāju pēdējā gada laika iegādājušies nelegālus tabakas vai nikotīna produktus. Šajā ziņā esam līderi Baltijā.
Par šiem secinājumiem piektdien, 28. jūnijā, sprieda sestajā Kontrabandas problemātikas forumā. Aplēsts, ka nelikumīgi ievestās un viltotās cigaretes veido gandrīz 15% no kopējā patēriņa Latvijā, tādējādi budžetam garām aiziet vairāk nekā 40 miljonu eiro.
"Valsts atbalstīts bizness Baltkrievijā. Šī Grodņas rūpnīca saražo daudz vairāk nekā Baltkrievijā cilvēki patērē cigaretes ar domu, ka tās tiek pamatā tirgot nelegāli Eiropā. Grodņas [rūpnīcas] īpašnieki ir saistīti ar Lukašenko, protams."
Latvijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējos gados nav būtiski mainījusies, tomēr ir būtiski samazinājusies, ja salīdzina ar laiku pirms gadiem 10. Tik un tā – savu sašutumu par joprojām lielajiem nelegālās tirdzniecības apmēriem neslēpa Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe. Tas esot sabiedrības morāles jautājums.
"Man tas nav saprotami, ka kāds Latgales uzņēmējs, mazs, kurš pīpē Baltkrievijas cigaretes, brauc ar Krievijas degvielu un sūdzas par Latvijas valsti. Tev nav tiesību tad sūdzēties! Un, kā es jau minēju, tad šobrīd svarīgākais ir tas, ka to naudu, ko tu atdod par nelegālām akcijas precēm, tās var būt ir nauda, kas nogalina Ukrainā bērnus, jo šī organizētās noziedzības naudu aiziet arī uz Krieviju. Es varu apskaust igauņus, kuri tiešām mīl savu valsts acīmredzot daudz vairāk un domā par valsti daudz pozitīvāk nekā Latvijā."
Un ļoti lielas raizes atbildīgajām amatpersonām raisa tas, cik viegli un vienkārši dažādas kontrabandas preces ir pieejamas jauniešiem. Daudzviet vidē, publiskajā telpā pat izlikti kvadrātkodi, kurus noskenējot ar telefonu, tālāk nokļūsti saziņas vietnes "Telegram" grupās, un tur jau nopērkamas plaša sortimenta preces, protams, nelegāli.
Likumsargi nelegālo biznesu mēģinot apkarot, tik, cik kapacitāte ļaujot. Sagaidāms, ka problēmu padziļinās liegums tirgot aromatizētās elektroniskās cigaretes jeb, tā teikt, ar garšām. Tās īpaši izplatītas starp jauniešiem. Lietuvā un Igaunijā šīs preces jau ir aizliegtas, un tur to raksturojot kā cīņu ar vējdzirnavām. Nekas nekur nav pazudis.
"Šis Saeimā, pieņemtais lēmums zināmā mērā ir ļoti pareizs, bet viņš ir pārāk populistisks, jo nav pretim nekādu kontroles mehānismu, un mēs iebrauksim ļoti smagā grāvī. Mēs jau šobrīd dzirdam, ka Bērnu slimnīcā ceļ trauksme par to, ka ķīmiskos produktus lieto."
Ņemot vērā šīs izmaiņas, ļoti iespējams, kontrabandas preču aprites rādītāji un iecietība pret šo pelēko rūpalu nākamgad palielināsies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
