Latvieši un lietuvieši daudz iecietīgāki pret kontrabandu nekā igauņi

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījusies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto, bet Igaunijā – vien 4%.

SKDS pētījums par iedzīvotāju toleranci pret kontrabandu

72% aptaujāto Latvijā, 71% Lietuvā un 84% Igaunijā pēdējā gada laikā nav iegādājušies kontrabandas preces, piemēram, cigaretes, citus tabakas un nikotīna izstrādājumus, alkoholu vai degvielu, kā arī un nezina draugus vai paziņas, kas to būtu darījuši. Savukārt visbiežāk iegādātās kontrabandas preces ir cigaretes vai citi tabaku un nikotīnu saturoši izstrādājumi.

Baltijas valstu iedzīvotāji kontrabandas preces galvenokārt iegādājās tādēļ, ka tās bija ievērojami lētākas un izdevīgākas nekā legālās preces – tā atzina 91% respondentu Latvijā, 92% – Lietuvā un 80% Igaunijā, kuri paši bija iegādājušies kontrabandas preces pēdējā gada laikā. Iegādājoties kontrabandas preces, Latvijas respondenti visbiežāk pēdējā mēneša laikā ietaupījuši vairāk nekā 30 eiro (48%); Lietuvā – 10-29 eiro (43%), bet Igaunijā – vairāk nekā 50 eiro (30%).

Savukārt 69% aptaujāto Latvijā, 71% Lietuvā un 85% Igaunijā nezinātu, kur nepieciešamības gadījumā iegādāties kontrabandas preces. Latvijā (25%) un Lietuvā (17%) iedzīvotāji visbiežāk zinātu, kur nopirkt kontrabandas cigaretes.

Attieksme pret Krievijā un Baltkrievijā ražotām precēm

Pirmo reizi pētījumā noskaidrota arī Baltijas valstu iedzīvotāju attieksme pret Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iegādi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Var secināt, ka Latvijā sabiedrības attieksme pret šādu preču iegādi mainījās būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs. 68% Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Krievijā ražotu preču iegādi nemainījās, 21% – pasliktinājās un 5% – uzlabojās, kamēr tikai 46% Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju attieksme pret Krievijā ražotām precēm nemainījās, 42% – pasliktinājās, bet 2% Lietuvā un 7% Igaunijā – uzlabojās.

Līdzīgus secinājumus var izdarīt par attieksmi pret Baltkrievijā ražotām precēm – 73% Latvijas iedzīvotāju attieksme nemainījās, 17% pasliktinājās un 6% – uzlabojās. Lietuvā 56% iedzīvotāju attieksme nemainījās, 32% pasliktinājās un 2% – uzlabojās, bet Igaunijā 52% iedzīvotāju attieksme nemainījās, 35% pasliktinājās un 8% – uzlabojās.