Izdangāto ceļu dēļ visvairāk cieš uzņēmēji un Latvijas trūcīgākie iedzīvotāji

Vairāk rūpējas par galvenajiem ceļiem. Tas notiek arī tādēļ, ka esam atkarīgi no Eiropas Savienības (ES) finansējuma, nevis par brauktuvēm rūpējamies paši no sava budžeta.

Tas gan nav nekāds pārsteigums, ka Latvijas iedzīvotāji nav mierā ar ceļu stāvokli, tomēr veiktā aptauja apliecina, ka lielākā sāpe ir tieši lauku ceļi.

Šopavasar vairākos pagastos iedzīvotāji aicināja izsludināt ārkārtas stāvokli brūkošo ceļu dēļ. Tas sasaucas ar kompānijas SKDS aptaujā noskaidroto – vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka sliktais ceļu stāvoklis tiešā veidā kaitē uzņēmējiem ārpus pilsētām, apgrūtinot produkcija izvadāšanu.

Tāpēc vispirms būtu jāremontē tieši vietējās nozīmes autoceļi, nevis valsts galvenie, kam pašreiz pievērsta lielāka vērība.

Parādās sakarības, ka lielākie cietēji laucinieki, kas nav pārsteidzoši. Un tā ir salīdzinoši trūcīgākā sabiedrības daļa. Tā ir Latgale, kas biežāk cieš no sliktajiem ceļiem.

No visiem autovadītājiem divas trešdaļas saka, ka pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi bijusi jālabo automašīna tāpēc, ka viņa tikusi salauzta sliktā ceļa dēļ.

Veiktā aptauja lielus pārsteigumus nav nesusi, bet nostiprināja "Latvijas ceļu būvētāja" pārliecību, ka valsts ir par daudz atkarīga no ES finansējuma.

Satiksmes ministrs piekrīt, ka jau pēc diviem gadiem var samazināties finansējums ceļu remontam. Pērn valdībā atlikts jautājums par Valsts autoceļu fonda atjaunošanu, ko ministrs gan joprojām uzskata par pareizāko risinājumu.

Autoceļu fondu atjaunošana, kas ir pareizs un ideāls variants, ko savulaik Repše izjauca. Trešais ir cita veida finansējums – aizņēmumi, publiskā partnerība, lai mēs no šīs bedres varam izlīst ārā.

Cita iecere ir brauktuvju remontos ieguldīt ieņēmumus no degvielas akcīzes nodokļa. Pašlaik ceļu atjaunošanai valsts piešķir mazāk par 100 miljoniem gadā, bet būvnieki lēš, ka vajadzīgā summa būtu 400 miljoni, lai desmit gadu laikā ceļu tīklu sakārtotu.