Izglītības ministrija apņēmusies nākamgad ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā vienu no nākamā gada prioritātēm izvirzījusi jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu. Tas ļaušot mazināt nevienlīdzību starp lielajām un mazajām skolām, kā arī pedagogiem visā Latvijā nodrošinās līdzvērtīgu atalgojumu. Reformas uzsākšanai gan nepieciešami vairāk nekā 35 miljoni eiro, un ministrijā atzīst – kur naudu ņemt, šobrīd vēl līdz galam skaidrības nav.
Esošais finansējuma modelis "nauda seko skolēnam" darbojas jau 15 gadus, taču, kā Izglītības ministrija, tā nozares organizācijas un arī pašas pasvaldības atzinušas, ka tas ir novecojis un vairs nespēj nodrošināt vienlīdzīgu atalgojumu visiem pedagogiem.
"Sistēma "nauda seko skolēnam" ļoti jūtīgi reaģē uz demogrāfisko situāciju. Mēs redzam, ka demogrāfija mums nav ar vienādām tendencēm visā Latvijas teritorijā."
Proti, šobrīd mērķdotācijas apmērs pedagogu algām, atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībā. Vietvara saņem valsts finansējumu un tālāk to sadala pa skolām pēc saviem ieskatiem. Tas rada situāciju, ka iestādēs pat ar vienādu skolēnu skaitu klasē pedagogu atalgojums ir atšķirīgs un būtisku atalgojuma samazinājumu var radīt pat nelielas skolēnu skaita svārstības. Tādēļ ministrija kā vienu no savām nākamā gada prioritātēm noteikusi jaunā finansēšanas modeļa "programma skolā" ieviešanu, kam šo nevienlīdzību būtu jānovērš.
"Ja skolēnu skaits ir līdz 8 bērniem visā Latvijā, skolotājiem strādājot ar šādu bērnu skaitu, saņems līdzīgu finansējumu vai vienādu finansējumu. Ja skolēnu skaits ir no 8-15 bērniem, vienalga, kur skolotājs ar šādu bērnu skaitu strādā, izglītības iestāde būs saņēmusi vienādu finansējumu. Tātad mēs mazinām šo plaisu starp izglītības iestādēm, pedagogu atalgojumu, kas šobrīd veidojas dažādās Latvijas vietās."
Turklāt, ņemot vērā, ka demogrāfiskās tendences neuzrāda, ka situācija tik drīz uzlabosies un bērnu kļūs vairāk, ministrijas ieskatā ar jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu nedrīkst kavēties, un tā ir apņēmusies to uzsākt nākamā gada 1. septembra.
Jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai gan nepieciešama ne tikai apņemšanās, bet arī finansējums, un aplēsts, ka tie ir vairāk nekā 35 miljoni eiro. Izglītības ministrijā gan atzīst – pilnīga skaidrība, kur naudu atrast, tai vēl neesot.
"Tas ir uzdevums faktiski valdībai rast šos nepieciešamos finanšu resursus, tostarp pārskatot ministriju un, protams, mūsu – IZM budžeta resorā jau esošās programmas. Pārskatot arī gada laikā varbūt kādas neizpildes, kur ir pārpalikušais finansējums, tostarp pārskatot, kādas mūsu valsts budžeta programmas, kuras ir iespējams pārvirzīt uz Eiropas fondu līdzekļiem."
Jāuzsver, ka finansējums nepieciešams ne tikai jaunā modeļa uzsākšanai, bet arī turpināšanai. Aplēsts, ka 2026. gadā un turpmāk ik gadu šim mērķim būs nepieciešami 106 miljoni eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
