Izglītības reforma turpinās – Saeima konceptuāli atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā

Jau ierastais krievu skolu aizstāvju pikets, kādi līdz šim pavadījuši katru izglītības reformas virzību, šorīt izpalika. Savukārt debates Saeimā noritēja pēc iepriekš paredzama scenārija – "saskaņieši" kāpa tribīnē, lai reformu kritizētu.

"Visai iecerei ir klajš politisks mērķis, proti, stiprināt koalīcijas partiju atpazīstamību 13. Saeimas vēlēšanās. Par to varētu izturēties ar ironiju, ja tas nekaitētu iedzīvotāju interesēm un neradītu riskus visas sabiedrības saliedētībai. Šī reforma ir indīga un neatstāj citu iespēju, kā tikai balsot pret," sacīja "Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs.

Savukārt visu pārējo partiju pārstāvji pauda reformai atbalstu. Piemēram, Nacionālā apvienība atgādināja, ka tāda bija jāievieš jau sen. "Ir izšķiesti vēl septiņi gadi, laiks, kad ir darbojušās izglītības iestādes, kur netiek nodrošināta izglītība valsts valodā. Šogad tam ir jāpieliek punkts. Neskatoties uz dažu Latvijas valstij naidīgu indivīdu, tai skaitā tādu, kas atrodas Saeimā, mums ir beidzot jāpāriet uz vienotu izglītību valsts valodā," sacīja deputāts Jānis Dombrava.

"Saskaņas" cilvēktiesību aktīvists Boriss Cilēvičs savukārt centās panākt, lai pirms reformu ieviest, Saeima prasītu viedokli Venēcijas komisijai, kas izvērtē mazākumtautību stāvokli dažādās valstīs. Tomēr šis aicinājums tika noraidīts: "Jūs vienkārši baidāties, ka labi apzināties, ka kārtējā minoritāšu izglītības reforma netiek īstenota saskaņā ar Eiropas standartiem un vienkārši gribat izvairīties no ekspertu izvērtējuma, jo ziniet, ka tas jums nebūs labvēlīgs."

Saeimas sēdē piedalījās arī izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš vajadzību pēc reformas pamatoja ar jau iepriekš dzirdēto statistiku – ka katrs piektais mazākumtautību skolu beidzējs latviešu valodu joprojām pārzina pārāk vāji. Uzrunas emocionālo sadaļu ministrs atstāja pašu skolēnu ziņā, citējot sacerējumu konkursa "kas manu tautu dara stipru" darbus.

"Mans aicinājums tiem, kuri vēl nav izpratuši latviešu valodas lomu – ja zem Latvijas saules jūsu tagadējās mājas, mācieties un runājiet manas tautas valodā. Jo saskarsmes prasme ir inteliģences pazīme. Evelīna Balode, Rencēnu pamatskolas astotā klase," norādīja Šadurskis.

Lai cik krāšņas un daiļrunīgas abu pušu uzrunas, šķiet, to dēļ neviens tautas kalps savu nostāju nemainīja – pret reformu balsoja Saskaņas frakcija, kamēr visas pārējās to atbalstīja. Otrajā lasījumā parlaments par reformu varētu balsot jau nākamnedēļ. Jāatgādina, ka izglītības reforma paredz no aiznākamā mācību gada sākt mazākumtautību skolās pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, dzimtajā valodā atstājot tikai valodas un literatūras stundas.