Izraidīšana no Latvijas draud ap 1000 Krievijas pilsoņiem; viņi ignorējuši visus aicinājumus legalizēt savu uzturēšanos
Šobrīd izraidīšana no valsts imigrācijas likuma prasību nepildīšanas dēļ draud ap 1000 Krievijas pilsoņu. Šīs ir personas, kuras līdz šim ignorējušas visus aicinājumus legalizēt savu uzturēšanos Latvijā. Un tām varētu pievienoties vēl prāvs skaits cilvēku, kuri, lai gan centušies nokārtot valodas eksāmenu, to nav spējuši un līdz šim arī nav likušies zinis par iespēju termiņuzturēšanās atļauju pagarināt.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pašlaik apzinājusi 985 Krievijas pilsoņus, kuriem likuma nepildīšanas dēļ ir jāpamet Latvija. Šie cilvēki nav pat mēģinājuši kārtot valodas pārbaudes vai kā citādi censties iegūt uzturēšanās atļauju, tādēļ uz viņu deklarēto dzīvesvietu izsūtīta pēdējā brīdinājuma vēstule un dotas divas nedēļas, lai sniegtu paskaidrojumus.
"Ja persona nebūs informējusi pārvaldi, nebūs reaģējusi, šo informāciju dosim Valsts robežsardzei, kura tad pārbaudīs, vai personas ir savā dzīvesvietā vai nav. Ja ir un nereaģē, tas nozīmē, ka jau būs izbraukšanas rīkojums. Ja persona neko nedara un nepārsūdz, var būt arī piespiedu kārtā izraidīšana," saka PMLP priekšniece Maira Roze.
Par to, kā tas varētu notikt jau piespiedu kārtā, PMLP vadītāja šobrīd nav gatava komentēt, tāpat nezina, cik Krievijas pilsoņu valsti jau pametuši. Zināms gan, ka divas personas jau izraidītas pēc drošības dienestu izvērtējuma. Neviens cits gan pāri robežai stumts netiks. Visiem Krievijas pilsoņiem jau pēc izraidīšanas rīkouma būs dotas 30 dienas, lai pamestu Latviju, reizē viņiem būs ļauts arī lūgt pagarināt rīkojuma izpildi līdz pat gadam vai vēl censties nokārtot uzturēšanās atļauju.
"Mēs runājam tikai un vienīgi šobrīd par brīvprātīgu izbraukšanu. Atgriešanās lēmumus saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām izdodam brīvprātīgi. Un tas nozīmē, ka jebkurai personai ir jādod vispirms tiesības izceļot brīvprātīgi," saka PMLP vadītāja.
Problēma gan – šiem cilvēkiem ārpus Latvijas neesot kur doties, tā pauž Daugavpils domes deputāte un vietējā "Krievu kultūras centra" vadītāja Nataļja Kožanova no "Saskaņas". Pie viņas vērsušies daudzi Krievijas pilsoņi, kuriem šobrīd draud izraidīšana.
"Viņi baidās, ka jāpamet Latvija, ka viņiem ir jābrauc kaut kur. Bet viņiem nav kur braukt. Nav viņiem nekādu radinieku ārzemēs, viņi vientuļi dzīvo šeit, viņi dzīvo savā dzīvoklī. Viņi uztraucas, kas būs, kas notiks tālāk," klāsta Kožanova.
Tomēr drauds tikt izraidītiem no Latvijas ir ne tikai iepriekš minētajiem 985 Krievijas pilsoņiem. Šāds pats risks ir arī tiem, kuri centušies valodas eksāmenu kārtot, taču nesekmīgi. Viņi Latvijā tagad var uzturēties līdz 1. aprīlim vai lūgt divu gadu termiņuzturēšanās pagarinājumu, taču 2500 personu to nav izdarījuši.
"Mēs nezinām, cik no šiem apmēram 2500, kuri vēl nav iesnieguši, iesniegs. Bet, ievērojot to, ka viņi lika eksāmenu, pārsvarā visi cilvēki to izdarīs," norāda PMLP vadītāja.
Tāpat attiecībā uz Krievijas pilsoņu uzturēšanos Latvijā liela loma būs vēl Satversmes tiesai. Tajā ierosināta lieta, kurā šīs likuma normas apstrīdētas.
"Likumdevējam negatīvam spriedumam varētu būt sekas, ka daudziem cilvēkiem šīs uzturēšanās atļaujas tomēr būs jāpiešķir. Vienalga likumdevējam jādomā risinājums," saka Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītājs Gunārs Kūtris.
Satversmes tiesa spriedumu šajā lietā plāno paziņot pēc mēneša – 15. februārī.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
