Izskan bažas par plānu tērēt 21 miljonu eiro skolēnu sekmju monitoringa programmai

Šobrīd galvenokārt secinājumi par skolēnu spējām tiek izdarīti no 9. un 12. klašu eksāmenu rezultātiem, analizējot monitoringu darbus, kā arī piedaloties dažādos starptautiskos pētījumos. Izglītības ministrijā gan uzskata – ar to pilnvērtīgu ainu iegūt nevar, tādēļ šogad plānots sākt izstrādāt pilnveidotu rīku, kurā varētu sekot līdzi skolēnu izaugsmei jau no bērnudārza vecuma.

"Šī aktivitāte ir balstīta tajā, ka valsts sistēmiski spēj sekot līdzi katram bērnam. Mērķis ir uz šiem datiem būvēt arī agrīnu palīdzību, nevis varbūt tā, kā ir šobrīd, attiecībā, piemēram, uz 9. klasēm, kur mēs redzam, ka tikai 9. klasē ieraugām tādu diezgan samilzušu problēmu," saka Izglītības un zinātnes ministrijas vecākais eksperts Pāvels Pestovs.

Tam, ka problēmas ir un situācija jāmonitorē, piekrīt arī Saeimas deputāti, kuri šodien par jaunās sistēmas iecerēm, iztaujāja ministrijas pārstāvjus. Vairākus parlamentāriešus bažīgus gan dara provizoriskā tāme, cik turpmāko piecu gadu laikā izmaksās pilnveidotās sistēmas izveide.

8,6 miljonus plānots tērēt skolēnu snieguma monitoringam, 3,7 miljonus izglītības kvalitātes monitoringa politikas īstenošanai, 3,5 miljonus monitoringa rīku un datu pieejamībai, vēl trīs miljonus, lai veicinātu pašvaldību un skolu spējas strādāt ar šiem datiem, 800 tūkstošus iecerēts atvēlēt dažādiem pētījumiem, bet vēl 1,6 miljoni iezīmēti citiem ar projekta īstenošanu saistītiem izdevumiem.

Kopumā tas veido 21,3 miljonus eiro. No kuriem 18,1 miljons ir Eiropas fondu nauda, bet 3,2 miljoni valsts budžeta finansējums.

"Tas ir vistīrākais Eiropas naudas apgūšanas veids, jo tā ir jāpaņem. Jo es rosinātu šo naudu paņemt digitālajiem mācību līdzekļiem, kas ir daudz vitālāk svarīgi. Jo citādāk mēs monitorēsim datus, zinot to, ka jau šobrīd skolās ir problēmas. E-klasē mēs varam izanalizēt, kur ir problēmas, valsts pārbaudes darbos mēs pa daļām varam izanalizēt. Kāds monitoringa rīks par 21 miljonu," pauž Saeimas Izglītības komisijas deputāts Česlavs Batņa (AS).

"Šis ministrijas solis kaut kādā veidā mērīt valstī izglītību, tas viss ir loģiski. Bet tas atduras kaut kādās naudas lietās, tas atduras precīzos uzdevumos, uzdevumu skaidrībā, kaut kādos pārklājumos, iespējams, ar veco projektu vai blakus projektu. Tur rodas tā neskaidrība," saka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV).

Un neskaidrības ir arī Valsts kontrolei. Tai esot bažas par atvēlētās naudas lietderīgu izmantošanu, īpaši ņemot vērā, ka detalizēti tēriņu aprēķini nav iesniegti, turklāt nauda no Eiropas fondiem šim mērķim tiek pārdalīta no citām, ne mazāk būtiskām fondu programmām – tādām, kas skar arī atstumtības riskam pakļautus izglītojamos un bērnus ar īpašām vajadzībām.

"Šajā brīdī, redzot pārdales no tādām ļoti sensitīvām jomām, kas skar arī bērnus ar īpašām vajadzībām un atbalstu viņiem, ceļam trauksmi par caurspīdīgumu un pamatotību, ar kādu tiek pieprasīts finansējums pāri par 21 miljonu vērtībā," pauž Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Izglītības ministrijā gan skaidro – nevienam nekas atņemts netiekot, jo līdz šim nauda šajā programmā iztērēta netika.

"Katrai pašvaldībai ir cēloņi citi, bet tas 100% apgūts netiek. Līdz ar to vēl paredzēt finansējumu no struktūrfondiem, mēs redzam, ka mēs iesaldētu vai nu valsts finansējumu, vai struktūrfondu naudu, tāpēc šāds lēmums tika pieņemts," saka izglītības ministres padomniece izglītības satura jautājumos Edīte Kanaviņa.

Kādēļ nauda novirzīta tieši monitoringa sistēmas pilnveidei, nevis, piemēram, jaunā pedagogu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, ko pati ministrija noteikusi par savu prioritāti, otrdien atbildēts netika.

Jāmin, ka lēmumu par to, ka izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībā līdz 2029. gada nogalei ieguldīs 21 miljonu eiro, ir pieņēmusi valdība. Taču aizvien noritot sarunas ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, tādēļ visas izmaksas ir aptuvenas un varot vēl mainīties.