Izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalsta Administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu

Reforma paredz 42 pašvaldību veidošanu pašreizējo 119 pašvaldību vietā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021. gada vidū līdz ar pašvaldību vēlēšanu procesu.

Paredzēts, ka valstspilsētas statuss tiks piešķirts Rīgai, Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Jelgavai, Ventspilij, Valmierai, Jēkabpilij un Ogrei. Iepriekš otrajā lasījumā šīs pilsētas tika nodēvētas par lielajām pilsētām. Kā aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumprojekta tabulā, ko skatīs Saeima, būs priekšlikums, kas paredzēs šīs pilsētas nodēvēt par valstspilsētām. Ja Saeima noraidīs šo priekšlikumu, tad šo pilsētas statuss būs lielās pilsētas.

Sākotnējā piedāvājumā līdzīgu statusu – republikas pilsēta – bija paredzēts piešķirt Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei un Rīgai. Tomēr tagad nolemts šādu augstāku statusu piešķir desmit iepriekš minētajām pilsētām.

Pretēji otrā lasījuma redakcijai, atbalstīts deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikums, kas paredz Ventspili neapvienot ar Ventspils novadu un Jelgavu neapvienot ar Jelgavas novadu. Līdz ar to, veicot ATR, Ventspils, Ventspils novads, Jelgava un Jelgavas novads katra būs atsevišķa pašvaldība. Jaunveidojamajā Jelgavas novadā būs iekļauts arī pašreizējais Ozolnieku novads.

Komisija šodien nolēma nepārbalsot iepriekš atbalstīto lēmumu, ka otrajā lasījumā atbalstītajam Ulbrokas novadam tiek mainīts nosaukums uz Ropažu novadu. Tāpat kā citos jautājumos, arī šajā gala lēmums būs jāpieņem Saeimai. Šodien nolemts arī Daugavpils novadu pārdēvēt par Augšdaugavas novadu.

Likumprojekts arī paredz, ka Varakļānu novads tiks iekļauts topošajā Madonas novadā. Iepriekš bija diskusija, vai Varakļānu novadam vajadzētu būt topošajā Madonas vai topošajā Rēzeknes novadā.

Kā pastāstīja Plešs, komisija trīs lasījumos pie likumprojekta ir strādājusi vairāk nekā 120 stundas, kopā izskatot vairāk nekā 800 priekšlikumus.

Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai.