Ja Latvijas virzienā lido 100 droni – ko mēs spētu izdarīt?

Sprūds skaidro, ka mūsdienu apstākļos ar vienu pretgaisa aizsardzības sistēmu nepietiek. "Mēs veidojam daudzslāņa pretgaisa aizsardzību. Šeit nepietiek ar vienu konkrētu risinājumu – risinājumiem ir jābūt daudziem un dažādiem."

Ministrs uzsver – aizsardzība sastāv no divām daļām: identificēšanas un pretdarbības. Turklāt karadarbība ir būtiski mainījusies. "Tas vairs nav tikai par iznīcinātājiem un raķetēm – tas ir par ļoti daudziem dažādiem droniem, kas var ietekmēt vidi un kas ir apdraudējums."

Runājot par identificēšanas spējām, ministrs norādīja, ka Latvija ir ieviesusi jaunus risinājumus. "Pagājušajā gadā mēs papildus jau esošajiem radariem saņēmām specifiskākus devējus, kas redz dronus."

Īpaši viņš izcēla akustisko detekciju: "Mēs esam, teiksim tā, pirmā NATO dalībvalsts, kas ieviesusi akustisko detekciju – ne tikai ar redzi, bet arī ar skaņu mēs varam izsecināt, kas nāk mūsu virzienā."

Vienlaikus papildu radari vēl tiek piegādāti, un to izvietošana turpināsies sadarbībā ar NATO.

🇱🇻 Mūsu prioritāte – stipra, slāņveida pretgaisa aizsardzība, kas sargā Latvijas teritoriju, cilvēkus un kritisko infrastruktūru. 🚀

Gaisa telpas aizsardzība sevī ietver ⬇️

✅ #NATO lidmašīnas un sabiedroto iznīcinātājus.
✅ Radarus gaisa telpas novērošanai.
✅ Vidējās darbības… pic.twitter.com/jGutNyVciN

— Andris Spruds (@AndrisSpruds) February 23, 2026

Pretdarbība ir sarežģītāka, jo Latvija nav kara situācijā. "Mēs neesam kara laikā, bet neesam arī miera laikā, un mūsu debesis ir atvērtas."

Latvijas rīcībā ir gan pārtvērējdronu, gan raķešu sistēmas, gan sabiedroto iznīcinātāji, kas ir gatavi reaģēt, tomēr pret droniem rīkoties nav vienkārši.

Par situāciju, ja Latvijai vienlaikus tuvotos, piemēram, simts droni, ministrs skaidroja: "Kara laikā, kad iedarbinātu pilnīgi visus mehānismus, es teiktu, ka viss vai lielākā daļa tiktu notriekta."

Taču ikdienas situācijā reakcija būtu atkarīga no apdraudējuma rakstura. "Mēs nevaram apgalvot, ka pilnībā varam aiztaisīt gaisa telpu. To nevar izdarīt neviena valsts pasaulē."

Lasi vēl: Latvija gatava cīnīties jau šonakt – Sprūds par Krievijas draudiem Baltijas valstīm

Īpaši nozīmīga Latvijai ir vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēma IRIS-T SLM, par kuras iegādi līgums tika parakstīts 2023. gada nogalē. "Šī gada noslēgumā ienāk šīs vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas. Ļoti nozīmīgs solis."

Kāpēc jāgaida tik ilgi? Sprūds to skaidro ar milzīgo pieprasījumu: "Ir milzīgs pieprasījums – gan attiecībā uz Ukrainu, gan kopumā. Ne jau mēs vienīgie saskaramies ar šādiem izaicinājumiem."

Dronu koalīcija

Apritējuši divi gadi kopš izveidota starptautiskā dronu koalīcija Ukrainas atbalstam, kurā Latvija ir viena no iniciatorēm. "Tas bija labs lēmums. Latvija pati ir spērusi milzīgus soļus dronu attīstībā."

Sprūds norāda, ka kopējais finansējums Ukrainai dronu jomā sasniedz aptuveni piecus miljardus eiro, bet Latvijai šī iniciatīva devusi impulsu vietējās industrijas attīstībai. "Dronu koalīcija ir bijusi kā kodoldegviela mūsu dronu industrijai."

Sēlijas poligonā tiek testēti droni kaujas apstākļiem pietuvinātā vidē, un Latvija iegādājusies arī pārtvērējdrone testēšanas partiju.