Jābūt gataviem ne tikai droniem, bet arī raķetēm: Sārts uzsver, ka jāuzlabo novērošanas un reaģēšanas spējas

Krievu droni arvien regulārāk savos centienos bombardēt Ukrainu "nomaldās" un ielido NATO valstīs – pagājušajā nedēļas nogalē tas notika gan Latvijā, gan Rumānijā.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts sarunā ar TV3 raidījumu "900 sekundes" norāda, ka šogad redzams, kā agresorvalsts Krievijas hibrīdbuzbrukumi Rietumiem palielinās. Agresorvalsts mērķis ir sēt nedrošību un bailes ar mērķi mazināt atbalstu Ukrainai.

"Mums jābūt gataviem ne tikai droniem, bet arī citiem hibrīduzbrukumu veidiem. Un jā, ir arī raķetes, kas var šādā veidā [atlidot]. Tas viss ir iespējamību lokā," norāda Sārts.

Saistībā ar notikušo incidentu Latvijas puse var mācīties, kā uzlabot savas novērošanas spējas, jo esošās radaru tehnoloģijas nav paredzētas dronu novērošanai. Tāpat, viņaprāt, būtu nepieciešams uzlabot komunikāciju ar sabiedrību, sniedzot pietiekamu informāciju un nepasakot par daudz.

"Manā uztverē no pirmā brīža, kad runājām par šo, mēs nekomunicējām tikai ar Latvijas sabiedrību. Tā bija tieša komunikācija ar Krieviju,  kaut gan mēs viņiem neko tieši nesakām, ir skaidrs, ka viņi ļoti cieši seko, un tas, ko mēs sakām, ietekmēs to, kā viņi ko redz. Viņi saprata, ka kaut kādas spējas redzēt [dronus] mums ir. Tas, ka mēs varbūt, tā kā šī ir pirmā reize, tos algoritmus vēl neesam precīzi pielāgojuši šādai reālijai. Ir panākts tas, ka sabiedrība atkal kļuvusi nedrošāka. Viņi netika skaidrībā ar to, kas tad ir mūsu faktiskās notriekšanas spējas," skaidro NATO centra vadītājs.

Viņa ieskatā ir redzams, ka ar šādiem izgājieniem Krievija spēcīgi stūrē, lai panāktu miera sarunas, kurās piefiksētu vairāk vai mazāk "status quo". Tam ir korelācija arī ar ASV prezidenta vēlēšanu gaitu un agresorvalsts cenšas panākt sev veiksmīgu sarunu uzsākšanas laiku, kā arī dinamiku.

Sārts norāda, ka hibrīdoperācijas vienmēr meklē vieglāko ceļu – kur ir mazākā pretestība, tur tās notiek visvairāk. Ja ASV tas saistās ar iejaukšanos prezidenta vēlēšanās, tad Eiropā tie vairāk ir sabotāžas akti. Saistībā ar dronu ielidošanu NATO gaisa telpā noteikti ir vēl kur augt, jo ir jābūt aktīvākiem risinājumiem.