Jaunais pedagogu atalgojuma modelis pašvaldībām liks lemt par mazo skolu likteni

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis ar nosaukumu "Programma skolā" paredz, ka valsts finansējums būs mērķēts uz konkrētu izglītības iestādi, nevis centralizēti – pašvaldību. Tādā veidā vietvaras vairs nevarēs pārdalīt naudu skolām pēc saviem ieskatiem un savā ziņā turpināt subsidēt mazās lauku skoliņas. Ministrijas ieskatā, līdzšinējā kārtība rada nevienlīdzīgas iespējas nodrošināt kvalitatīvu izglītību visiem skolēniem, kā arī rada atalgojuma atšķirības starp lielo un mazo skolu pedagogiem.

"Mūsu mērķis, veidojot jaunu modeli, ir izlīdzināt iespējas, kas saistītas ar izglītības kvalitāti un skolotāju atalgojumu. Tie ieguvēji, pirmkārt, ir bērni un skolotāji, pastarpināti arī pašvaldība, šobrīd pēc visiem aprēķiniem mēs redzam, ka, sakārtojot savu skolu ekosistēmu, arī finansējuma apjoms skolām pieaug," klāsta izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējums pilnā apmērā saglabāsies tām pamatskolām, kurām katrā klašu grupā būs 30 bērni. Ministrija gan ir paredzējusi arī nelielu iespējamu atkāpi, kas faktiski nozīmē, ka valsts finansējums pilnā apmērā saglabāsies, ja vienā klasē būs vismaz septiņi audzēkņi. Taču, kā zināms, virknē mazo lauku skoliņu klasēs mācās pa trim, četriem un pieciem bērniem.

"Pašvaldība pieņem lēmumu saglabāt izglītības iestādi arī ar nepilnīgu klašu komplektāciju, izglītības iestāde, kas neatbildīs valstī noteiktajiem kritērijiem, tad attiecīgi šo finansējumu pilnas programmas īstenošanai būs nepieciešams līdzfinansēt no pašvaldības līdzekļiem," saka izglītības ministres padomniece politiku izstrādes un analītikas jomā Karīna Caunīte-Orupe.

Savukārt, ja pašvaldības lems skaitliski nelielās klases saglabāt arī vidusskolas posmā, valsts finansējumu tam nepiešķirs vispār. Ministrija iecerējusi jauno darba samaksas modeli ieviest jau ar šā gada septembri, kas nozīmē, ka vēlākais martā jau jābūt skaidrībā, kuras skolas tās glābs, kuras slēgs.

Izglītības ministrijas izstrādātais jaunais pedagogu atalgojuma modelis gandrīz pilnīgi visām Latvijas pašvaldībām tuvākā pusotra mēneša laikā liks pieņemt ļoti sarežģītus lēmumus – ko darīt ar mazajām lauku skolām, kas nu būs jāfinansē no vietvaru budžetiem?

Pašvaldību savienība ārkārtīgi neapmierināta ar ministrijas plāniem. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, ietekme uz vietvaru budžetiem vēl šogad būtu vairāk nekā 20 miljoni eiro, ja tās lemtu mazās skolas glābt.

"Tādā veidā realizējot jauno modeli un pārliekot uz pašvaldībām, tātad papildu finanšu slogu, nozīmē to, ka pašvaldību. Pašvaldības tiek veidoti kā situācijas ķīlnieki. Bet mēs tomēr gribētu saprast un arī dzirdēt no valdības, ka valdībai rūp arī reģionu attīstība, ka mums rūp arī, kā mūsu bērni jūtas, viņu labbūtība, vai visi bērni var mācīties ļoti lielās skolās," teic Latvijas pašvaldību savienības eksperte izglītības jomā Ināra Dundure.

Savukārt pedagogu arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga norāda – finansēšanas modeļa maiņa jau sen bijusi vajadzīga, jo skolotāju alga šobrīd atkarīga no apstākļiem, ko viņi nevar ietekmēt, proti, demogrāfiskās situācijas un bērnu skaita skolā. Taču jaunajā modelī esot būtiski trūkumi.

"Pedagogu darba slodzei, lai būtu sabalansēta, lai pietiek laiks katram tam skolēnam un sadarbībai ar ģimenēm un kolēģiem, nevienu eiro ministrija nav paredzējusi papildus klāt stundu slodzes balansēšanai. Tā bija arī streiku prasība un vienošanās, tātad mēs kā arodbiedrība neredzam streika vienošanās izpildi," saka Vanaga.

Vairākās pašvaldībās jau notikuši iedzīvotāju rīkoti piketi pret plānoto mazo skolu slēgšanu, sagaidāms, ka spriedze vietvarās tikai pieaugs.