Joprojām pastāv neskaidrības par būvnieku karteļa lietas virzību

No karteļa skandālā iestatītajām un Konkurences padomes sodītajām desmit firmām lēmumu nav pārsūdzējušas divas – SIA "Velve", ar kuru padome vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī SIA "RBSSKALS būvvadība", kura patlaban jau ir likvidēta.

Lasi vēl – Astoņas sodītās būvfirmas pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā

Atklāts jautājums, vai pasūtītāji ar skandālā iesaistītajām firmām var slēgt jaunus līgumus, vai tas nerada riskus par Eiropas līdzfinansējuma apturēšanu vai citas nepatikšanas.

Konkurences padome iesaka piesaistīt juristus, kas iespējamos riskus sadalītu jau laikus, slēdzot līgumus ar uzņēmējiem: "Jābūt robustai iesaistei līgumos, kā līgumos civiltiesiskie riski sadalās starp pasūtītāju un izpildītāju."

Divi līdz pat deviņiem gadiem – tāda ir līdzšinējā prakse par laika posmu, kas paiet no Konkurences padomes lēmuma līdz konkrētās lietas iztiesāšanai tiesā, jo tieši tiesas galavārds nosaka, vai konkurences padomes bažas ir bijušas patiesas.

Tādējādi secināts, ka būvnieku karteļu lietu tiesa, visticamāk, vētīs vairākus gadus. Latvijas Lielo pilsētu asociācijai nav skaidrs, vai pašvaldības vispār drīkst maksāt rēķinus par iepirkumiem, kuros iesaistīti karteļa dalībnieki – līdz šim ne no vienas valsts iestādes to neesot izdevies noskaidrot.

"Saņēmējam katram kā pasūtītājam jāvērtē savi līguma nosacījumi ar būvniekiem, ja šajos līgumos nav tādu iespēju neveikt samaksu par paveiktajiem darbiem, tad noteikti neredzam iemeslu, kā saņēmējs var nemaksāt šajos būvniecības līgumos," norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa.

Tāpat izskanēja jautājums, vai nebūtu loģiski, ja visas prasības pret karteļa dalībniekiem apvienotu vienā.

Lasi arī:

• Ja būs nepieciešams, VNĪ ir gatavi vērsties tiesā būvnieku karteļa lietas kontekstā
• Būvnieku karteļa lietā nauda varētu būt jāatdod par 25 Eiropas līdzfinansētiem projektiem

"Kas attiecas uz centralizēto piedziņu – viennozīmīgi pilnībā atbalstām tādu pieeju, ka būtu centralizēta zaudējumu piedziņa. Pilnīgi izdevīgāk visiem, jo jārēķinās, ka katra atsevišķas prasības celšana ir papildus izdevumi, papildus administratīvais slogs," skaidro Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Larijs Martinsons.

Kurai iestādei uzņemties galveno iniciatīvu sadārdzinājuma atguves piedziņā, komisijas sēdē tā arī neizdevās rast atbildi. Uz daudziem jautājumiem, un turpmāk lielāku iesaisti problēmu risināšanā, gaidīs no īpaši izveidotās darba grupas un valdības.

"Mēs ļoti gaidām Ekonomikas ministrijas vadītās darba grupas rekomendācijas Ministru kabinetam, ceram, ka MK savu lēmumu, kādā veidā piedzīt šos izdevumus, arī kaut kad drīzumā skatīs un pieņems lēmumu," norāda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Reinis Znotiņš (JKP).

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs uzsvēra, ka valsts institūcijām ir pienākums vērsties pret tām divām firmām, kuru gadījumos KP lēmums ir galējs, un piedzīt sadārdzinājumu, kas varētu būt radies karteļa vienošanās sakarā.