Balgalis stāsta, ka krīze mikrorajonos pastāv jau sen – kopš 90. gadu sākuma, par mikrorajonu stāvokli un māju renovāciju ir runāts ļoti daudz, šis jautājums dienaskārtībā ir visu laiku un ar tā risināšanu nesokas tik ātri, kā gribētos. No 23 000 mājām, ko Latvijā ir nepieciešams renovēt, atjaunoti ir kādi 7-8% māju.
"Mikrorajons un tā apbūve neizzudīs 5-10 gadu laikā, mēs nenojauksim vecās mājas un neuzbūvēsim jaunas, jo jaunas mājas būvniecība maksā. Mums jādomā, kā šos rajonus, kur dzīvo cilvēki, padarīt vēl labākus," sacīja eksperts.
Viņš teica, ka apkaimju kustība pēdējos 5-10 gados ir attīstījusies, kas ir pozitīvs piemērs, bet šo pašu jāpanāk mikrorajonos, lai cilvēki, kas dzīvo kopā, sāk sveicināties, izveido mājas biedrību, sāk rūpēties par savām mājām, bet pašvaldībai un valstij ar dažādiem instrumentiem jāpalīdz to stimulēt.
Faktiski daļa vecajās mājās dzīvojošo ir ieslēgti padomju laika reālijās, – dažādi ienākumi, vecuma starpības, kamēr jaunajos projektos ir līdzīgu ienākumu cilvēki, ar līdzīgām vēlmēm un vērtībām, kas palīdz viņiem rast kopsaucēju māju attīstībai. Tas ir būtiski, jo vecajos, sērijveida projektos dzīvo ap 60% rīdzinieku. Eksperts uzskata, ka valstij jāpieņem likums, kas nosaka, ka mājām jāveido biedrības, kas palīdz tās sakārtot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
