Kā sociālo mediju lietošana ietekmē latviešu valodu?
Jokojot nereti mēdzu teikt, ka viens no sarežģītākajiem mācību priekšmetiem latviešiem ir dzimtā valoda. Tās apguvi būtiski ietekmē arī sociālo mediju lietošanas paradumi – saīsinājumi un vārdu aizstāšana ar emocijzīmēm no sociālajiem medijiem iezogas arī citos saziņas kanālos. Eiropas Tālmācības vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilze Klāva dalās ieteikumos un atgādina – laikā, kad dzīves temps kļūst tikai ātrāks, mums nevajadzētu aizmirst valodu kopt.
Piedomāsim, kā rakstām ikdienā
Eiropas Tālmācības vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja norāda – neraugoties uz straujo ikdienu un aizņemtību, jāiestājas par pilnvērtīgu valodu, par lasītājiem viegli uztveramiem tekstiem un normālu saziņu.
"Darbā ar skolēniem redzu, ka pamatskolas posmā ir pat zināma tendence – lietot daudz saīsinājumus, slengu, dažādus vārdus vai jēdzienus apzināti rakstīt nepareizi, bet vidusskolas klasēs jaunieši jau vairāk domā, kā rakstīt cieņpilni, kā uzrunāt saņēmēju un tamlīdzīgi. Ļoti patīkami saņemt no skolēniem e-pasta vēstules, kurās ir padomāts gan par uzrunu un sasveicināšanos, gan atsveicināšanos un parakstu."
Viņa atgādina, ka arī pieaugušajiem ir jādomā par to, kā mēs rakstām un arī, kā runājam. Piemēram, kvalitatīvu mācību stundu nedrīkst un nevajag vadīt ikdienas sarunvalodā.
Valodu neaizstāt ar ikonām un emocijzīmēm
"Valoda un vārdi ir ārkārtīgi būtiski un tos nekad nespēsim aizstāt ar ikonām. Reiz ar skolēniem veicām eksperimentu un viņi rakstīja dzejoļus tikai ar emocijzīmēm, pēc tam tos rādīja uz ekrāna un pārējiem jācenšas saprast, kas īsti rakstīts dzejolī. Tas bija ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Ar šo uzdevumu pārliecinājāmies, cik liela nozīme ir vārdiem, pareizi veidotiem teikumiem un tekstiem," saka skolotāja, piebilstot, ka patlaban, kad bērni tik ļoti sailgojušies pēc komunikācijas, viņi paši atzīst – ka ir iespējams samīļot vienam otru arī ar vārdiem, tāpēc ir svarīgi rūpēties par valodu.
Jauniešiem vairs nepatīk Blaumanis
"Savā 30 gadu ilgajā pedagoga pieredzē esmu secinājusi, ka jauniešiem vairs nepatīk Blaumanis. To atzīmē arī mani kolēģi. Lai gan sižeti joprojām ir saistoši un, piemēram, "Purva bridējā" aprakstītais Kristīnes un Edgara stāsts rosina interesi, Blaumaņa valoda ir ļoti novecojusi, un vārdi, kas tiek izmantoti viņa darbos, piemēram, "vagars", "pieķieris", "stallis" un citi, bērniem nereti ir sveši," secinājusi skolotāja.
Viņa norāda – ja ikdienā nerūpēsimies par vārdu krājuma paplašināšanu, plaisa starp mums un klasiķu darbiem tikai palielināsies, neraugoties uz to, ka tajos aprakstītās tēmas joprojām ir aktuālas.
Attīstīt mērķtiecīgu lasīšanu
Latviešu valodu var veiksmīgi apgūt arī tālmācības formātā. "Ikdienā strādāju arī ar bērniem, kuri pamatizglītību ieguvuši mazākumtautību programmās, bet vidusskolas posmā izvēlējušies tālmācību. Šādos gadījumos lieti noder papildus konsultācijas un atbalsts, lai uzlabotu gan gramatikas prasmes, gan paplašinātu vārdu krājumu. Kā pedagoģe es ļoti vēlētos, lai bērniem būtu lielāka vēlme lasīt un darīt to ar izpratni. Šobrīd redzu, ka daļai skolēnu "klibo" mērķtiecīga lasīšana, un arī tās ir sociālo mediju lietošanas sekas," viņa saka.
Vienā priekšmetā apgūtais noderēs citā
Eiropas Tālmācības vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja novērojusi, ka patlaban jaunieši ir daudz motivētāki nekā pirms vairākiem gadiem.
"Daudzi jaunieši paralēli nodarbojas ar dažādām lietām – strādā, mācās, attīsta sevi un savus hobijus. Ja jaunieši saprot, ka zināšanas ir nepieciešamas viņiem, nevis skolai, skolotājiem vai vecākiem, tad viss izdodas. Protams, ir arī skolēni, kuriem jāpalīdz to saprast. Tādos gadījumos runājam par to, kāpēc nepieciešams izaicināt sevi, kā vienā priekšmetā iegūtās zināšanas var palīdzēt citos un tamlīdzīgi," viņa iesaka.
Piemēram, latviešu valodā iegūtas prasmes eseju rakstīšanā noderēs arī vēsturē, sociālajās zinībās un citur, zināšanas par autoriem un literārajiem darbiem radīs plašāku redzesloku, nostiprinās skolēna uzskatus un vērtību sistēmu, kā arī spēju salīdzināt.
"Katrā ziņā ir svarīgi, lai skolēni lasītu grāmatas (klasiskais formāts, e-lasītāji, dators, telefons), bet nav arī peļami, ja skolēni izmanto audiogrāmatas, kas ļauj iegūt zināšanas par konkrēto darbu, vienīgi pietrūkst vizualizācija, kas palīdz nostiprināt pieturzīmju lietošanu un vārdu pareizrakstību," iesaka skolotāja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
