Uz saturu

Kāda zāļu lieltirgotava radījusi mākslīgu zāļu nepieejamības situāciju

2025. gada 17. aprīlī 18:52

Līdz ar jauno recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanu iedzīvotāji par medikamentiem maksā mazāk. Tā apgalvo Veselības ministrija (VM). Vienlaikus amatpersonas uzsver, ka atklājas arī pirmie nesmukumi. Piemēram, it kā daži zāļu pircēji iegādājušies aizdomīgi daudz recepšu medikamentus, savukārt kāda zāļu lieltirgotava radījusi mākslīgu zāļu nepieejamības situāciju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Līdz ar pirmo šā gada dienu spēkā stājās jaunais zāļu cenu veidošanas modelis, samazināts atļautais zāļu piecenojums gan lieltirgotavām, gan aptiekām.

Vienlaikus par katru recepti iedzīvotājam jāmaksā 75 centi. Ministrijas dati par pirmajiem trim mēnešiem liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem un cenas lielākoties sarukušas vai palikušas nemainīgas.

"Kopumā no 3393 recepšu zālēm 93% recepšu zāļu ražotāju noteiktās cenas ir saglabājušās pagājušā gada līmenī vai samazinātas, tātad tikai 7% cenas ir paaugstinātas, tā ir pozitīva tendence, jo zāļu cena nevar būt augstāka kā Lietuvā vai Igaunijā," saka VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Jau tagad skaidrs, ka sistēmā ir arī dažas nepilnības. Veselības inspekcija šogad jau vienā gadījumā ir secinājusi, ka zālu lieltirgotava ir radījusi mākslīgu zāļu nepieejamības situāciju. Tikmēr bijuši arī gadījumi, ka pircēji iegādājušies aizdomīgi lielu medikamentu skaitu.

"Mums ir pārkāpumi – iespējams. Nevar būt divu trīs mēnešu laikā konkrēts cilvēks var nopirkt 109 receptes. Es nezinu kādu slimību, kur vajag 40 receptes mēnesī, piemēram. Bija viens gadījums ar lieltirgotavu, kas darīja darbības, lai traucētu medikamentu pieejamību. Uzņēmums saņēma sodu 5000 eiro," saka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Lietirgotavu vārdā ministrs gan nesauc. Situācija ar medikamentu pieejamību valstī pēc jaunā cenu veidošanas modeļa ieviešanas patlaban neesot mainījusies – 98% no Latvijā reģistrētajām zālēm ir pieejamas, savukārt atlikušajiem aptuveni 2% zāļu ir periodiski pārtraukumi.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Līdz ar jauno sistēmu iecerēta arī farmaceitu pakalpojuma attīstība – šobrīd kopā ar nozari ir definēti 10 farmaceitu pakalpojumi, kuri attīstāmi. Piemēram, recepšu pagarināšana, medikamentozās terapijas pārskata sastādīšana, hronisku pacientu terapijas uzraudzība un citi.

"Šis jautājums ir uz galda jau gadiem, ka jāpaplašina kompetences ne tikai farmaceitiem bet vispār veselības aprūpē strādājošajiem un ir identificēti vēl virkne ar pakapojumiem kurus varētu uzticēt farmaceitiem un šobrīd tas ir sabiedriskajā apspriešanā," norāda Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

Amatpersonas uzsver, ka šie ir tikai agrīnie secinājumi par jaunās sistēmas ieviešanu praksē un krietni detalizētāka analīze būs veicama pēc ilgāka laika.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm