Medikamentu tūrisms: lielā cenu atšķirība mudina lietuviešus pirkt zāles Polijā
Lietuvieši arvien vairāk mēro ceļu uz Poliju ne vien lētakas pārtikas meklējumos, bet arī pēc medikamentiem. Cenas esot divas līdz pat piecas reizes zemākas. Šādās atšķirībās tiek vainots iedzīvotāju skaits, līdz ar to arī tirgus lielums.
Visbiežāk lietuvieši iepērkas pilsētās, kuras atrodas dažus desmitus kilometru aiz robežas. Šādās reizēs brauciens nav tikai pēc zālēm, taču par tām nekad neaizmirst.
"Pirkām dzelzs preperātus, vitamīnus. Kolēģiem iegādājāmies asinsspiediena medikamentus. Vismaz pusotru, divas reizes lētāk," norāda iedzīvotājs Vlads.
Visbiežāk iepirkšanās tūres notiek nedēļas nogalēs. Kā novērojusi aptiekāre Anna Sobolevska, bezrecepšu līdzekļu iegāde Polijā lietuviešiem atkarīga no gadalaika. Rudens un ziemas periodā pēc preparātiem pret saaukstēšanos, imunitātes stiprināšanai – gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Noskaties: Starp skaļākajiem zāļu cenu reformas kritiķiem ir valstī lielākie lieltirgotāji, kuru peļņu ietekmēs pārmaiņas
"Vēl pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, dažādi vitamīni. Bieži iegādājas uztura bagātinātājus – D vitamīnu, preparātus locītavām ar kolagēnu un glikozamīnu," teic Sobolevska.
Kolēģi no TV3 Lietuva paši salīdzināja vairāku produktu cenas. Tā, piemēram, tablešu iepakojums pret lūpu herpes vīrusu Polijā maksāja ap 3,5 eiro, bet Lietuvā līdzīgs iepakojums maksā no 11 līdz 17 eiro. Tātad gandrīz piecreiz dārgāk.
Cenas atšķiras ne tikai medikamentiem. Kontaktlēcu šķidrums Polijā maksā gandrīz astoņus eiro, bet Lietuvā tāds pats – 16 eiro. Zarnu mikrofloras preparāti Polijā maksā ap 6,5 eiro, bet Lietuvā – līdz pat 11 eiro.
Dodoties pie kaimiņiem lietuvieši balso ar saviem makiem. Varētu domāt, ka atšķirību veido nodokļu politika. Taču nē. Lietuvā nodokļi ir zemāki.
Recepšu medikamentiem Lietuva piemēro 5% PVN, Polija par trim vairāk 8%. Bezrecepšu zālēm nodoklis Lietuvā ir 21%, bet Polijā 23%.
Zāļu ražotāji atrunājas ar tirgus atšķirībām. Tas ir mazs ar zemu konkurenci. Rezultātā atsevišķās zāļu grupās paliek tikai viens vai divi ražotāji, kas nosaka savas cenas.
"Daudzi no viņiem vēlas darboties kompensējamo zāļu jomā. Ja tas neizdodas, viņi par šo tirgu zaudē interesi, un tas vēl vairāk samazina konkurenci bezrecepšu medikamentu segmentā," klāsta Lietuvas Zāļu ražotāju asociācijas vadītāja Genute Voveriene.
Augstākas medikamentu cenas Eiropas Savienībā ir problēma kopumā. Bloka līmenī tiek apsvērts piesaistīt spēlētājus no Āzijas, lai tie ražotu Eiropā.
Kādas citas izmaiņas Lietuvas Veselības ministrija bezrecepšu zālēm neplāno. Tas nozīmē, ka vismaz daļai lietuviešu medikamentu tūrisms saglabāsies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
