Kādas svešvalodas skolas piedāvā krievu valodas vietā?

Rīgas Valdorfskolas 6.a klase sper pirmos soļus lietuviešu valodā. Šī ir vislielākā grupa skolā, kas atteikusies no krievu valodas par labu kaimiņvalsts valodas apgūšanai. Skolotāja Gunta Meijere smejas, ka vainīgs klases audzinātājas faktors, jo "sestie" ir arī viņas audzināmā klase.

"Man nepatika krievu valodas stundas šajā skolā, krievu valodas skolotāja, tāpēc es izvēlējos mācīties lietuviski," saka Rīgas Valdorfskolas 6.a klases skolnieks Tāge.

"Man bija tikai krievu valoda, un tad es gāju to visu 4. klasi krievu valodā, un piekto, un tad es nodomāju sestajā atnāk uz lietuviešu valodu. Jo krievu valodā bija ļoti stingra skolotāja, tur bija ļoti traki," teic Rīgas Valdorfskolas 6.a klases skolniece Odrija.

Gunta Meijere, lietuviešu valodas skolotāja, 6.a klases audzinātāja norāda: "Paralēlklasē visi mācījās vācu valodu, un mana klase ir tie, kas mācījās krievu valodu. Tā kā es esmu baltu filologs, tad man piedāvāja mācīt lietuviešu valodu, pateica vecākiem, ka skolā mācīs. Mazajiem ir itāļu valoda, bet lielajiem, šķiet, tāpat kā visā citā valstī no ceturtās klases ir lietuviešu valoda."

Līdz vasaras vidum Rīgas skolas saņēma iesniegumus par aptuveni 330 bērniem, kuru nevēlējās turpināt krievu valodas apgūšanu, mācību gada sākumā šis skaits vēl pieaudzis.

"Rīgā ir 97 skolas. Realitātē var teikt, ka pusē no skolām ir fakti, kad vecāki ir pieņēmuši lēmumu, ka bērni nemācīsies vairāk krievu valodu kā otro svešvalodu, un skolai jāpiedāvā cita alternatīva. Analizējot situāciju, mēs redzam, ka skolas ar šo jauno alternatīvu piedāvājumu tiek galā," teic Rīgas domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.

Populārākā otrā svešvaloda ir vācu. Tālāk dominē gan spāņu valoda, gan franču valoda, ko skolās arī piedāvā.

Atsevišķās skolās pieejama arī norvēģu valoda un jau minētās lietuviešu un itāļu. Lielākie izaicinājumi – nepieciešamība nodrošināt individuālu programmu, ja citu svešvalodu vēlas mācīties tikai divi vai trīs skolēni, kā arī mācību programmu un materiālu trūkums. Skolotājam viss jāveido no nulles.

"Man ir labs lietuviešu valodas pasniedzējs no universitātes. Viņš man palīdzēja ar materiāliem. Un palīdzēja ar programmu," norāda Gunta Meijere.

Skolotājas Guntas audzēkņiem būs arī iespēja iegūtās zināšanas lietot praksē, dodoties ceļojumā uz Lietuvu.

Lielākajā daļā Rīgas skolu otrās svešvalodas apgūšana notiek jau ar mācību gada sākumu. Tur, kur svešvalodu skolotājus vēl meklē, tas neesot saistīts ar pāreju no krievu uz kādas citas valodas apgūšanu.