"Tas ir apkaunojums" – mazākumtautību skolu beidzējiem zemas valsts valodas zināšanas
Diploms par deviņu klašu izglītību saņemts, taču latviešu valodu prot vien piektās klases līmenī. Ar šādu ainu patlaban saskaras profesionālās skolas, kur vēlas iestāties pamatskolas beidzēji. Raizes sagādā mazākumtautību skolu absolventi, no kuriem daudzi tehnikumos vēlas iestāties ar kritiski zemām valsts valodas zināšanām.
Izglītības ministrijā atzīst – tas ir apkaunojums izglītības sistēmai. Taču situācijai jāuzlabojas jau drīz, jo daudz darīts, lai no krievu valodas skolās atteiktos pilnībā.
Pabeidz devīto klasi, bet latviešu valodu neprot. Profesionālās skolas ceļ trauksmi, ka mazākumtautību skolu absolventu valsts valodas prasmes nereti ir kritiski zemas.
To, ka ir tādi devīto klašu absolventi, kuri faktiski neprot latviešu valodu, TV3 noskaidroja pirmdien, 1. jūlijā, kad veidoja sižetu par to, kā pamatskolēniem veicies centralizētajos eksāmenos.
TV3 skolēnus uzrunāja Rīgas Tehniskajā koledžā, kur tie bija ieradušies, lai pieteiktos mācībām. Tomēr lielu daļu jautājumu, kas tika formulēti latviski, skolēni nesaprata. Viens no uzrunātajiem sacīja, ka eksāmenu rezultāti ir slikti. Tikmēr cits jaunietis pat nekautrējās palūgt – vai jautājumu nevaru uzdot viņam ērtākajā krievu valodā.
"Labāk būs krieviski," sacīja uzrunātais skolēns. Uz jautājumu, kā viņš plāno mācīties, viņš vaļsirdīgi atzina, ka nezina. Eksāmenu rezultātus viņš jau bija apskatījis, piemēram, valodas eksāmenā saņēmis 14%, bet angļu valodā – 43%, savukārt matemātikā – 13%. Skolēnam pašam liekas, ka varēja labāk.
Koledžā gan atzīst, TV3 vērojums nav rets izņēmums. Tieši mazākumtautību skolu absolventu valsts valodas prasmes mēdz būt kritiski zemas.
Ir pat tādi jaunieši, kuri deviņus gadus mācījušies, visus eksāmenus formāli nokārtojuši un grib mācīties tālāk, taču latviešu valodu zina labi, ja piektās klases līmenī.
"Esmu latviešu valodas skolotāja, divām grupām mācu. Un, ja man atnāk jaunietis, ar kuru jāsāk faktiski piektā klase, pareizrakstība, sākam teikumu rakstīt ar lielo burtu, liekam punktu un par komatiem vispār nerunāsim, tad jautājums – kas tiek gatavots?"
Koledža nu jau vairs neuzticas ne skolu izliktajām atzīmēm, ne eksāmenu rezultātiem. Šis ir pirmais gads, kad šeit līdzās iestājpārbaudījumam par izvēlēto specialitāti visiem pretendentiem jāpilda arī vienkāršs latviešu valodas tests. Ar to gan arī daudziem tā dēvēto krievu skolu absolventiem viegli nesokas.
"Es vakar pati sēdēju pie šiem audzēkņiem, kuri pildīja, un diemžēl bija jāpaskaidro, kas ir jādara, jo audzēkņiem bija grūti saprast, kas ir jādara. Tur nav padziļinātais līmenis, tur nav 12. klases līmenis. Faktiski šajā iestājeksāmenā mums ir septītā, astotā, devītā klase. Pamata zināšanas."
Rīgas Tehniskā koledža nav vienīgā profesionālā skola, kura atzīst – mazākumtautību skolās bērniem latviešu valodu pienācīgi neiemāca. Kritika šeit galvenokārt Rīgai un atsevišķām Latgales pašvaldībām. Problēma zināma arī izglītības ministrei, kura uzskata – šeit pie vainas tas, kas ilgstoši esam pieļāvuši, ka krievu valoda var būt otrā mācību valoda Latvijā. Jau pavisam drīz gan tas vairs nenotiks.
"Šobrīd jau gadu mēs esam pārgājuši vienotas skolas sistēmā, kas, protams, šo jautājumu atrisinās, tādēļ ir bijis svarīgi pievērst uzmanību, kādā kvalitātē tas notiek, un mēs monitorējam šobrīd līdzi. Un man tiešām jāsaka, tas ir apkaunojums, ka vairāk nekā 30 gadu pēc tam, kad esam ar savu valsts valodu, ir pašvaldības, kas tā to dara, piesedz un bija pievērušas acis."
Ministre arī saka, lai motivētu labāk apgūt valsts valodu, jābūt plānam celt arī pamatskolas eksāmenu nokārtošanas latiņu. No šobrīd niecīgajiem 10% līdz 20%. Tikmēr Rīgas Tehniskajā koledžā uzsver – skolas, kas savu audzēkņu sliktās valsts valodas prasmes līdz šim pieseguši vai ignorējuši, faktiski sliktu nodarījuši šo jauniešu nākotnes iespējām.
"Lai cik tas nepatīkami neizklausītos, diemžēl tās konkrētās skolas izdara to lāča pakalpojumu. Jo sazīmēt atzīmes katrs mācētu, bet, ja tur nav zināšanu bāzes apakšā, tad tur nav tālākā izaugsme. Jo nav arī mums pedagogiem ar ko strādāt."
Jāuzsver gan, lai skolēns mācētu runāt latviski, tas jāprot arī skolotājam. Līdz šim mazākumtautību skolu pedagogiem valsts valodas prasmes ir klibojušas – pērn par nepietiekamām latviešu valodas zināšanām sodīti 107 pedagogi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
