Kāpēc Latvijā notiek tik daudz letālu avāriju? Eksperti izpētījuši galvenos iemeslus

Kopš pagājušā gada uz smagām avārijām dodas ne tikai operatīvie dienesti, bet arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) eksperti, lai analizētu negadījumu cēloņus un meklētu veidus, kā šādas – bieži vien traģiskas – avārijas novērst nākotnē.

Šogad eksperti izbraukuši jau uz vairāk nekā 50 ceļu satiksmes negadījumu. Un galvenie secinājumi – aizvien lielākas problēmas Latvijā rada ātruma pārsniegšana vai neatbilstoša tā izvēle, pieredzes trūkums un alkohola lietošana. Turklāt asiņaino statistiku uz mūsu ceļiem papildina ne tikai dzērājšoferi – pat biežāk tie ir piedzērušies gājēji.

"Mums ir bijis gājējs, kas ir sēdējis uz brauktuves, gājējs, kas ir gulējis uz brauktuves, un visi viņi ir bijuši alkohola reibumā. Un īstenībā jau tas ir tikpat bīstami. Ok, gājējs cieš vairāk. Bet ir situācijas, ka, lai izvairītos no šī gājēja, kas uzvedas pilnīgi neadekvāti, autovadītājs ir veicis kādus straujus manevrus un līdz ar to cietis pats vai iebraucis pretējā joslā, kur jau cieš pretimbraucošais," norāda CSDD smago ceļu satiksmes negadījumu izpētes projekta vadītājs Oskars Irbītis.

Šogad ekspertus gan pārsteidzi, kas cits. Pētot daudzu sadragāto auto vrakus, secināts, ka šogad 15 cilvēku dzīvības izdzisa, jo tie nebija piesprādzējušies un avārijas brīdī tika izmesti no transportlīdzekļa – trīs šādas nāves bija šonedēļ, kad Saldus pusē avarēja auto, kurā, pēc šā brīža informācijas, drošības jostas nebija lietojis neviens no kopumā pieciem transportlīdzeklī braucošajiem.

"Tie, kas ir guvuši papildu traumas, jo nav piesprādzējušies, lidojot vienkārši uz priekšu, to skaits ir daudz lielāks. Bet mēs runājam par 15 cilvēkiem, kas fiziski ir izmesti no automobiļa. Kaut vai skatāmies, šogad pirmais bojāgājušais, var teikt, uz apledojoša ceļa netālu no Strenčiem. Cilvēks atsprādzējās, lai būtu ērtāk pagulēt. Kad notika šī avārija, notika apgāšanās, cilvēku izmeta ārā un automobilis pārripoja pāri," vērš uzmanību Irbītis.

Viņš uzskata, ka situāciju palīdzētu uzlabot lielāka policijas klātbūtne uz ceļiem. Taču ceturtdienas sēdē likumsargi neslēpa – satiksmes drošības uzraudzībai trūkst vairāku simtu policistu.

"Reaģējušie policisti pēc štata esam 1700, bet faktiski mēs esam 1200, jo šobrīd ir apmēram 500 amata vakances un lielākā daļa no tām ir lielākajā reģionā – Rīgas reģionā," saka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Jančevskis.

Vienlaikus šobrīd labs palīgs satiksmes mierināšanā ir vidējā ātruma kontroles radari. Dati liecina, ka šajos posmos ceļu satiksmes negadījumu skaits ir vidēji samazinājies par 40%, bet avāriju ar smagi cietušajiem ir pat par 80% mazāk nekā laikā, kad radaru nebija. Tādēļ jau nākamgad Latvijā vidējā ātruma kontroles posmi būs vēl 17 jaunās vietās.

"Tā pieredze, uz kuru mēs pamatā balstījāmies, ir Lietuvas pieredze. Lietuviešiem ir gandrīz 200 posmu, un viņi dažu gadu laikā nonāca no stāvokļa "vienāds ar mums" uz stāvokli "vidējais Eiropā"," uz kaimiņu pieeju norāda Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Lai sasniegtu Eiropas vidējo ceļu satiksmes drošības līmeni, bojāgājušo skaits uz mūsu ceļiem nedrīkst pārsniegt 80 gadā, nevis vairāk nekā 100, kā tas ir šobrīd.